Viena no golfa spēles patīkamākajām pusēm ir iespēja nepārtraukti tiekties pēc arvien lielāka progresa meistarībā. Tikpat bezgalīgi var arī iedziļināties noteikumu niansēs, un, ja tas nepalīdzēs uzlabot savu rezultātu, tad vismaz atstās mazāk iespēju konkurentiem. Šoreiz vairāk par atsevišķiem momentiem match-play cīņu formātā, kas R&A noteikumu skaidrojumā ir īpaši izcelti.
Pirms mača spēlētājs A paziņo savam pretiniekam B, ka kopā ar viņiem spēlēs C. Pret šādu variantu B protestēja, taču spēlēja un zaudēja. Kuru pārī uzskatīt par uzvarētāju?
Tā kā B protestēja pirms spēles sākuma, uzvara pienākas viņam. Ja B nav protestējis, ieskaitāms laukumā fiksētais rezultāts.
“Match-play” bedrītes izspēlē A iesit bumbiņu bedrītē un paziņo, ka to paveicis ar ceturto sitienu. Četrus sitienus jau izdarījušais B pirms sava nākamā sitiena paceļ bumbiņu, uzskatot, ka zaudējis. Taču mirkli vēlāk A attopas, ka izdarījis piecus sitienus, un uzreiz to pasaka pretiniekam. Ko darīt?
*Par nepatiesu apgalvojumu A pēc noteikumu punkta (9-2) bedrītē pienāktos zaudējums, taču tā kā šajā gadījumā B varēja panākt tikai neizšķirtu, rezultāts bedrītē uzskatāms par neizšķirtu.
A un B pamet 18.bedrīti pārliecībā, ka A uzvarēja. Taču pēc rezultātu iesniegšanas atklājas, ka rezultāts patiesībā bija neizšķirts, un spēlētāji vēršas sacensību Komitejā. Kādam jābūt lēmumam?
Tā kā iepriekš netika norādīts uz kļūdainas informācijas iesniegšanu, paliek spēkā iepriekš fiksētais iznākums un A uzskatāms par uzvarētāju.
Laika taupīšanas labad spēlētāji vienojas stiprāko noskaidrot 16 bedrītēs. Vai tas ir atļauts?
Nē. Par šādu rīcību abus spēlētājus diskvalificē.
Izspēlējot 18 bedrītes, pretinieki nejauši trīs bedrītes iziet nepareizā secībā, taču kļūdu atklāj vēl pirms sacensību noslēguma. Kāds lēmums jāpieņem?
Ārpus secības izietās bedrītes neieskaita, un spēle jāatsāk no pareizās bedrītes. Ja šāda rīcība nav iespējama sacensību grafika dēļ, abus spēlētājus diskvalificē, ja vien viens no viņiem neatzīst pretinieku par uzvarētāju.
Pēc 18 bedrīšu izspēles A un B spēlē A ir 1up pārsvars, taču abi spēlētāji uzskata, ka ir neizšķirts. Abi dodas pārspēlē un B uzvar. Kurš ir īstais uzvarētājs?
Tā kā A pirms 19.bedrītes izspēles iebildumus neizteica, uzskatāms, ka rezultāts tobrīd bija neizšķirts, tādēļ uzvara pienākas B.
A un B spēlē pirms pēdējās bedrītes bija neizšķirts. Pēc pēdējās bedrītes izspēles A paziņo, ka viņam bija 9 sitieni, bet B uzskata, ka viņš (B) nospēlēja ar 8 sitieniem, tādējādi nosaucot sevi par uzvarētāju. Rezultātus iesniedz sacensību Komitejā. Taču pēc pāris minūtēm kāds pasaka A, ka B pēdējā bedrītē patiesībā bija 9 sitieni. Pārskaitot sitienus B atzīst, ka ir kļūdījies, un viņa rezultāts ir 9 sitieni. Ko darīt?
B tik un tā paliek uzvarētājs. Noteikumi liedz izskatīt protestu pēc mača rezultātu paziņošanas, ja vien kļūdaina informācija nav sniegta apzināti.
Sacensību Komitejai ir liegts izskatīt protestus pēc sacensību rezultātu “oficiālas paziņošanas”, ja vien spēlētājs nav apzināti iesniedzis nepareizu informāciju. Kad rezultātus var uzskatīt par “oficiāli paziņotiem”?
Komitejai ir jāizlemj, kad rezultātus uzskatīt par “oficiāli paziņotiem”, un tas ir atkarīgs arī no sacensību veida. Ja ir oficiāls rezultātu tablo, uzskatāms, ka tajā iekļautie sacensību gala rezultāti ir oficiāli. Ja spēlētājus pavada Komitejas norīkots tiesnesis (referee), viņa paziņojums uz pēdējā grīna nav uzskatāms par oficiālu rezultātu izziņošanu. Ja netiek izmantots tablo, Komitejai jānorāda, kurā brīdī rezultāti kļūst par “oficiāli paziņotiem”. Par rezultātu tablo var uzskatīt arī pro shop vai ģērbtuvēs izvietotu papīra lapu. Parasti tablo aizpilda Komiteja, taču Komiteja var norādīt šo pienākumu veikt spēlētājiem.
--A pabeidzis bedrītes izspēli. B gatavojas ripinājumam, kas viņam ļautu panākt neizšķirtu, kad A dod viņam padomu par puta līniju. Lai gan parasti šādā situācijā A pienāktos bedrītē saņemt zaudējumu, šajā gadījumā fiksējams neizšķirts.
--“Match-play” spēlē golferis drīkst ignorēt pretinieka izdarītu pārkāpumu, taču abi spēlētāji nedrīkst būt par to vienojušies. Noteikumu traktējumā ir atšķirība starp pretinieka pārkāpuma nefiksēšanu un vienošanos nepiemērot sodu. Pēdējais nav atļauts.
--Par protestu uzskatāms skaidri izteikts iebildums. Tādi izteicieni kā “neesmu pārliecināts, ka tas ir atļauts”, vai “nedomāju, ka jūs drīkstat to darīt” nav uzskatāms par protestu. Šādos izteicienos nav izteikts iebildums, nav norādes uz konkrētu pārkāpumu un nav norādes uz to, ka tiek pieprasīts lēmums par konkrēto situāciju.
