Sezonas laikā Latvijas junioru izlases spēlētāju gūtie panākumi apliecina, ka ar regulāru darbu un trenera palīdzību progress ir neizbēgams. Junioru programmas vadītājs Arturs Krukovs tikmēr aicina nekrist galējībās un negaidīt no mūsu izlases drīzu kalnu gāšanu, kā arī nenovērtēt savas iespējas par zemu. Golfā tāpat kā citās dzīves jomās izšķiroša ir apņēmība un enerģija izvirzīto mērķu sasniegšanā.
Aizvadītajā sezonā juniori krietni progresēja, atzina Krukovs. Īpaši “Ozo Golf” pro uzteica Kārli Broderu, kurš pirmajā pilnajā sezonā spēja sadeldēt HCP līdz 13. Arī Dāvja Puksta HCP 4 izpelnījās atzinīgu vērtējumu, bet meitenes ir “klase par sevi”. Sezonas beigās junioriem gan vairs tik labi nesekmējās, taču Krukovs uzsvēra, ka golfs ir ļoti komplicēts sporta veids, kur vairāk pat varbūt ir atkarīgs no psiholoģiskās sagatavotības.
Pagaidām junioru izlase ir uz brīvām kājām, jo nodarbības nenotiek. LGF vēl jālemj, kas notiks nākamajā sezonā, taču Krukovs paredz, ka noteikumi dalībai izlasē kļūs stingrāki.
Ja vecāki uzskatīs, ka viņu pašu izvēlētais ceļš bērnu meistarības celšanai būs noderīgāks, tāda iespēja nevienam netiks liegta. Krukovs neuzskata par pieņemamu situāciju, kad golferi-sportisti nepiedalās Latvijas amatieru čempionātā. Ja daļa vecāku savus bērnus tālāk virzīs paši, federācijas programma vairāk būs orientēta uz tiem, kam šādas iespējas nav.
Izlase arī turpmāk nebūs slēgts veidojums, un jebkuram jaunajam talantam durvis būs atvērtas. Broders šosezon pierādīja, ka ar apņēmīgu darbu iekļūt izlasē nav nekas neiespējams.
Pagaidām vēl nav skaidrs, kā nākamgad junioru izlase trenēsies. Nav zināms, vai “Ozo Golf” turpinās strādāt Ola Engbergs, un, iespējams, junioru treniņos būs cita sistēma, vairāk paļaujoties uz klīniku treniņmetodiku.
Skaidrs arī, ka junioriem nebūs ziemas treniņnometnes siltajās zemēs, jo lielas naudas tērēšana par nedēļu ilgu pasākumu ir atzīta par nelietderīgu. Arī silts klimats un augstāks vidējais labklājības līmenis vēl nav garantija augstiem sasniegumiem golfā. Piemēram, Itālijai un Portugālei īstu lielmeistaru nemaz nav, atzina Krukovs.
Pagaidām junioriem treniņu iespējas izpaliks, ja vien viņi ar vecāku atbalstu nevarēs doties uz dienvidiem. Nodarbības ziemā turpina Rīgas Golfa skolas audzēkņi, tomēr viņi zālē trenējas ar īpašām telpu bumbām, kas noder iesācējiem, taču neko nedod augstāka līmeņa spēlētājiem. Krukovs pagājušajā ziemā vadīja līdzīgas nodarbības un izmēģināja treniņus ar šādām bumbām pats, taču “Ozo Golf" pro nācās atzīt, ka tas meistarības celšanā nepalīdz.
Junioriem Latvijā jārēķinās, ka viņi tomēr nav līdzvērtīgās pozīcijās ar sāncenšiem no siltākām zemēm vai golfa lielvalstīm. Skolas dēļ jaunieši par golfu kā nodarbi visam gadam varēs domāt tikai pēc 18 gadu sasniegšanas, kad pietiekami augsta meistarība palīdzētu iekļūt kādā ārzemju universitātē.
Sērot par Latvijas golfa sūro likteni Krukovs gan neiesaka, norādot, ka neviens tik viegli nespēs noteikt jauna spēlētāja patieso iespēju robežu. Golfs palīdzot veidot labu cilvēku, un tas jebkurā gadījumā ir ieguvums gan junioram, gan sabiedrībai kopumā, teica Krukovs. Arī nauda nevar visu izšķirt. Piemēram, Krievijas golfere Uļjana Rotmistrova nespēja noturēties profesionāļu tūres apritē, lai gan viņā tika ieguldītas pamatīgas summas.
Kad Latvijā golfa attīstībai varēs atvēlēt lielākus līdzekļus, tad arī būs jaunas iespējas. Kā atzina Krukovs, attīstības process ir iesācies un tas turpinās, lai arī lielas uzvaras vēl var nākties gaidīt ilgi.
