Īsta pavasara diena februāra sākumā rosina aizdomas, ka golfa sezonas Latvijā pamazām varētu stiepties garumā. Turklāt tieši uz šādas nots ir nule kā publicētās Zviedrijas meteorologu prognozes, kurās speciālisti mēģinājuši noteikt līdz gadsimta beigām dažādos Eiropas reģionos gaidāmās klimata izmaiņas.
Visi Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta sagatavotie klimata pārmaiņu scenāriji paredz Latvijai gaisa temperatūras kāpumu. Divi galējie varianti ir sekojoši - gadsimta beigās Latvijā būs par nepilniem diviem grādiem augstāka vidējā gaisa temperatūra, vai arī vidējā gaisa temperatūra palielināsies pat par pieciem grādiem.
Augstāka vidējā temperatūra nozīmē garāku veģetācijas periodu jeb laiku, kad diennaktī vidējā gaisa temperatūra pārsniedz +5 grādus. Attiecīgi Latvijā atkarībā no tā, kura prognoze piepildīsies, veģetācijas periods kļūs par 40 līdz 90 dienām ilgāks. Vidējā variantā Latvijai prognozēta par trim grādiem augstāka temperatūra un par diviem mēnešiem ilgāks veģetācijas periods.
Zviedrijas speciālisti sagaida, ka Latvijas reģionos saglabāsies būtiskas atšķirības. Kurzemē sasilšana būs straujāka un veģetācijas periods palielināsies straujāk, turpretim austrumos - lēnāk. Sarukšot arī pavasara un rudens salnu risks, toties vairāk kļūs nokrišņu, it īpaši piekrastē, un līdz ar to palielināsies plūdu iespējamība. Tieši Baltijas jūras valstīm zviedri paredz Eiropā straujāko nokrišņu pieaugumu.
Ja piepildīsies prognozes, sagaidāms, ka gada griezumā kāpums būs nevienmērīgs. Būtiskākā sasilšana gaidāma ziemas mēnešos, turpretim pavasarī un rudenī izmaiņas nebūs tik izteiktas. Ekstrēmākā sasilšanas scenārija gadījumā dienas maksimālā temperatūra ziemā paaugstināsies par pieciem grādiem, bet minimālā temperatūra var uzlēkt pat par 10 grādiem, salīdzinājumā ar pagājušā gadsimta pēdējo 30 gadu vidējo rādītāju.
Atskaitot lielāku plūdu risku, citas ekstrēmas parādības ar apokaliptisku pieskaņu Latvijai netiek prognozētas. Būtiski nemainīšoties ne vēja ātrums, ne sausuma periodu garums, kas kļūšot par lielāku draudu Eiropas dienvidos.
Tātad investīcijas slēpošanas kalnos kļūs arvien riskantākas un ar drūmāku perspektīvu, toties golfa laukumu attīstīšanai meteorologu prognozes ir itin cerīgas.
