Sava ķermeņa labāka pārvaldīšana arī golferiem noder augstāku rezultātu sasniegšanai un labākai pašsajūtai, kas lielākajai daļai golfa cienītāju varētu būt pat svarīgāk. Par funkcionālās jogas pamatprincipiem un noderību stāsta jogas speciāliste Veronika Kima-Zeile.
Katrā darbības sfērā tiek izmantoti dažādi galvenie darba instrumenti – datori, komunikācijas spējas, nauda utt. Sportistiem galvenais darba rīks ir viņu ķermenis, un dažādās sporta disciplīnās tiek izmantotas dažādas muskuļu, saišu un locītavu grupas. Maksimālā rezultāta sasniegšanas un traumatisma profilakses pamatā ir ķermeņa mobilitāte, līdzsvars, stabilitāte, ķermeņa izjūta, kas kopumā uzlabo spēku, kustību ātrumu, eksplozivitāti un precizitāti.
Jebkurā sportā muskuļu elastība (ķermeņa mobilitāte) sniedz lielāku amplitūdu ķermeņa kustībām. Piemēram, golfā ir ļoti svarīgi izpildīt pareizu vēzienu – ieņemt pareizu leņķi pirms atvēziena un sitiena izpildes. Ja ķermeņa muskuļi nav pietiekami elastīgi, sportists nevar ieņemt pareizu pozīciju savu fizisko ierobežojumu dēļ. Muskuļu elastība ir nepieciešama ne tikai snieguma uzlabošanai, bet arī kā profilakse pret traumām, jo ķermenis vienmēr kompensē trūkumus vienā vietā (muskuļi, locītavas utt.) ar lieku noslodzi citā. Tas pats attiecas arī uz locītavu kustīgumu un saišu elastību. Piemēram, gūžas locītavu un augšstilba aizmugurējo muskuļu stīvums tiek kompensēts ar papildus slodzi uz muguras jostas daļu. Mūsdienu pasaulē visiem cilvēkiem ir problēmas ar muguru un iegurņa joslas stīvumu, dažiem lielākā, bet dažiem mazākā pakāpē. Šīs problēmas rodas un saasinās, veicot vienkāršas ikdienas aktivitātes. Ko tad lai saka par sportistiem, kam ikdienā ir papildu intensīva slodze?!
Stabilitāte sniedz ķermenim lielāku kontroli pār kustībām, kas savukārt sekmē traumu profilaksi un potenciālā snieguma uzlabošanu, t.i., kustības iespēju palielināšanu. Runa ir par stabilitāti vairākos līmeņos – viena segmenta stabilitāte (piemēram, viena saite vai locītava), segmentu grupas stabilitāte (piemēram, ceļgals, plecs, iegurnis), kā arī visa ķermeņa kā vienotas funkcionālās vienības stabilitāte. Ja kāda ķermeņa daļa ir nestabila, tad tur notiek liels enerģijas noplūdums, kā rezultātā kustība tiek izpildīta neprecīzi un kustības jauda samazinās. Vairākos sporta veidos vitāli svarīga ir stabilitāte potītēs, ceļos, iegurnī, mugurkaulā un plecos, ko nodrošina spēcīga iekšējā muskulatūra.
Ķermeņa izjūtas trūkums traucē saprast, kur konkrētajā laikā, konkrētajā momentā atrodas ķermenis. Ja sportists nejūt savu ķermeni, tad ķermenis nespēj ātri un efektīvi izpildīt konkrētu kustību. Piemēram, golfā vēziena laikā kustās vairākas ķermeņa daļas, kurās viens muskulis ir jāatslābina, otrs jāsasprindzina, vienlaicīgi noturot stabilu iegurni un plecus. Ķermeņa izjūta ir nepieciešama, lai palielinātu ātrumu, ar ko ķermenis spētu pielāgoties kustību un dažādu to ietekmējošu spēku izmaiņām – ir jāpievērš uzmanība iekšējo sensoru mehānisma attīstībai. Tas viss ir saistīts ar līdzsvara izjūtu, kas ne tikai notur fizisko ķermeni nepieciešamajā pareizajā pozīcijā, bet arī uzlabo prāta koncentrēšanās spējas. Attīstīts līdzsvars un ķermeņa izjūta būtiski uzlabo kustību koordināciju, bez kā būtu grūti pārvietoties dinamiski, piemēram, pa basketbola laukumu, apejot pretiniekus un noturot bumbu.
Runājot par spēku, ir nepieciešams nodalīt muskuļu spēku (cik daudz kg varam pacelt) un funkcionālo spēku, kas raksturo ķermeņa spēju nodrošināt noteiktas kustības kā vienotai funkcionālai vienībai, kurā tiek ģenerētas n-tās enerģijas plūsmas, kas ir zināmas kā ķermeņa kinētiskā ķēde. Ja kaut kādā ķermeņa posmā ir bloks (nepietiekams muskuļu spēks, stīvums, trauma utt.), tas traucē pareizi novirzīt enerģiju. Piemēram, atgriežoties pie golfa spēles, optimālajam vēzienam spēks tiek ģenerēts ar gurnu kustību, kas tālāk caur visu ķermeni nonāk līdz rokām, nūjai, un beigu beigās bumbiņai. Ja kaut kur mugurā ir “funkcionālais trūkums", tad spēka enerģija nevar nonākt līdz gala mērķim pilnā apjomā, kas veicina virziena nobīdi, mazāku sitiena attālumu, traumatismu utt. Tas pats attiecas arī uz citiem sporta veidiem, piemēram, lēciens basketbolā, kur pamatenerģija un spēks tiek ģenerēts no kājām, kas tālāk sniedz impulsu mugurai un rokām, lai izdotos precīzs metiens. Tas nozīmē, ka visas augstāk minētās – stabilitāte, mobilitāte, līdzsvars un ķermeņa izjūta - ir pamata priekšnosacījumi tālākai spēka, kustību ātruma un eksplozivitātes (kas ģenerē kustības jaudu) attīstībai.
Joga nostiprina un attīsta fizisko ķermeni no iekšpuses, kā arī palīdz izkopt garīgo disciplīnu – nomierināt prātu, apstādināt domu virpuli galvā un fokusēties uz konkrētu uzdevumu konkrētā laika brīdī, atmetot visus ārējos traucēkļus (gan pirms, gan pēc, gan slodzes laikā). Katrā praktiskās nodarbības reizē notiek dinamiska meditācija un relaksācija, kas nostiprina psihi un attīsta prāta asumu. Izpētot vairākus interneta resursus, es uzzināju, ka ārzemēs ir ļoti populāri piedāvāt jogas un pilates nodarbības sportistiem. Pašreiz Latvijā šis virziens vēl nav attīstīts, kaut arī sportistu pārstāvji atzīmē, ka “…tas būtu tieši tas, kas nepieciešams”.
Tātad runa ir par funkcionālās jogas virzienu, kur treniņu programmas tiek izstrādātas sevišķi tām muskuļu grupām, saitēm un locītavām (muguras muskuļi, gūžas saliecējmuskuļi, augšstilbu muskuļi, gūžas, ceļgali, potītes utt.), kurām pēc konkrēta veida intensīvas slodzes ir nepieciešams ilgāks laiks, lai atjaunotos un sasniegtu labākus rezultātus. Kā rezultātā, funkcionālā joga palīdz maksimāli līdzsvarot ķermeņa muskuļus, atslābinot saspringtos un spēcinot vājākos muskuļus, kas nodrošina pilnīgākas kustību iespējas, līdzsvarot pamata treniņu rezultātus. Ņemot vērā arī psihiskās veselības stiprināšanas aspektu, joga ilgtermiņā sekmē potenciālu ievainojumu un muguras un locītavu sāpju, noguruma un smaguma sajūtas profilaksi, un ķermeņa un psihes sagatavošanu kārtējai slodzei.
Jogas un jebkura sporta veida pamatā ir vienoti principi: ķermeņa centrs, līdzsvars, lokanība, kustību brīvība, spēks un koncentrēšanās. Jogas pozitīvie aspekti:
1) elastīgi muskuļi (ķermeņa mobilitāte);
2) prasme atslābināt muskuļus (it īpaši pēc saspringtiem treniņiem un spēlēm);
3) nostiprināta dziļā muskulatūra (ķermeņa centra apzināšanās un kustību pareiza aktivizēšana);
4) spēja koncentrēties un stabila līdzsvara izjūta (ķermeņa, prāta un domu kontrole);
5) kustīgas locītavas (gan rezultātu uzlabošanai, gan preventīvi pret sāpēm).
Funkcionālā joga spēj uzlabot sportisko sniegumu, palīdzot realizēt maksimālo ķermeņa un prāta potenciālu, un sniegt iespēju baudīt sportiskās aktivitātes bez sāpēm un noguruma, kas kopumā uzlabo dzīves kvalitāti arī ārpus laukuma, sporta zāles, baseina, skrejceliņa utt.
