Apzinoties vienota spēka lielāku ietekmi, kā arī izjūtot vajadzību būt lietas kursā par kaimiņu panākumiem un attīstību, triju Baltijas valstu golfa vadība un aktīvisti pagājušajā nedēļā Lietuvā pulcējās uz lielo tikšanos. Pasākuma dalībnieki labāk iepazina viens otru, diskutēja un uzklausīja Eiropas PGA izglītības direktoru Tony Bennett, kurš vadīja arī praktiskas nodarbības.
Tiklab Igaunijas, kā arī Latvijas un Lietuvas puses iepazīstināja ar savu situāciju, sprieda par iespējām kāpināt golfa popularitāti un veicināt jaunu spēlētāju pieplūdumu, kas savukārt radītu jaunas attīstības iespējas, pastāstīja „Viesturu” ģenerālmenedžere un Latvijas Golfa federācijas valdes locekle Sandra Opite, kura bija izbrīvējusi laiku dalībai pasākumā visu piecu dienu garumā.
Padaloties pasaules pieredzē, Bennett stāstīja, ka nekādi zibenskara risinājumi golfa attīstībā nav iespējami. Pirmkārt, visiem iespējamajiem līdzekļiem jāveicina golfa atpazīstamība skolas vecuma bērniem un jauniešiem, bet lielāka gadagājuma cilvēkiem daudz svarīgāki ir jau esošo golferu aktīvi pamudinājumi viņiem pievienoties. Skeptiski Bennett bija noskaņots pret dažādiem komerciāliem mārketinga risinājumiem, kas dārgi izmaksā, bet gaidīto atdevi patiesībā nesniedz.
Lai ieinteresētu bērnus, jāizmanto visas daudzās iespējas, ko dod tādi speciālie golfa komplekti kā SNAG, kuri pēc Latvijas Golfa federācijas iniciatīvas un ar R&A atbalstu nu jau raduši ceļu arī uz Latvijas skolām. SNAG atraktīvā veidā iesaista bērnus golfa aktivitātēs, un speciālo inventāru tikpat labi var izmantot ne tikai sporta zālēs, bet arī kādā parkā, kafejnīcā vai pat daudzmaz piemērotā vietā uz ielas.
Piecas dienas ilgusī sanāksme bija sadalīta divās daļās – laukumu īpašnieku, vadītāju un federāciju pārstāvju divu dienu ilgajām diskusijām sekoja R&A rīkots treneru apmācības seminārs, kas bija orientēts uz brīvprātīgo, nevis klubu profesionāļu izglītošanu.
Pie Viļņas "Le Meridien Golf Club" laukumā un viesnīcas telpās trīs dienas ilgušās topošo treneru apmācības pēdējā diena bija atvēlēta speciālai mīkstā (soft) golfa programmai – speciālam aprīkojumam piemērotām nodarbībām, kas neaizstājamas ir skolās. Bennet iepazīstināja gan ar šāda mīkstā golfa filozofiju, gan izmantojamo inventāru un tā iespējām.
Opite Lietuvā guva pārliecību, ka mīkstā golfa iespējas ir ļoti pievilcīgas un intriģējošas ne tikai maziem bērniem. Kas vēl jo būtiskāk golfa attīstībai, ka interese par golfu nezūd arī īstajā laukumā, kad jāņem rokās citas nūjas un bumbas.
Par to, ka bērniem golfs interesē, Opite pārliecinājās šoruden, kad „Viesturos” vienā dienā grupās viesojās ap 400 Mārupes novada bērnu. Ja vien skolotāji nebija noskaņoti uz formālu ķeksīša ievilkšanu un drīzāku došanos mājās, bērnus no bumbiņām un nūjām vēlāk nebija vienkārši aizmānīt, un ekskursijai atvēlētais laiks pamatīgi ieilga.
Skaidrs, ka laukumu resursi plašām golfa popularizēšanas programmām ir nepietiekami, tādēļ Bennett drošināja vairāk izmantot apmācītus brīvprātīgos, kas apguvuši pietiekami daudz, lai interesi par spēli izrādījušiem varētu pareizi ierādīt pašus spēles pamatus, nevis paļauties, ka visu varēs izdarīt klubu pro. Līdzīga pieeja ir sevi attaisnojusi citviet Eiropā, un to ir pieņēmuši arī klubu pro. Ja profesionāļi sākotnēji uzskatīja, ka viņiem kāds grib atņemt klientus, tad vēlāk attapās, ka pašiem būs vairāk darba, līdzko būtiski pieaug elementārās pamatzināšanas ieguvušo golferu skaits.
Secīga pārmantojamība golfa apmācībā veicinātu arī veselīgāku attieksmi pret treneru maiņu un normālas piramīdas veidošanos, ka ar augstākas meistarības spēlētājiem darbotos augstākas kvalifikācijas treneri.
Savukārt brīvprātīgo apmācība nodrošina, lai paši golfa pamati potenciālajiem spēlētājiem tiktu ielikti pareizi, un vēlāk tehniku varētu uzlabot, nevis tā būtu radikāli jāmaina. Līdzās tehnikas pamatiem brīvprātīgie instruktori no Bennett saņēma zināšanas par grupu apmācības darba principiem, trenēšanas pamatiem un darba ar bērniem specifiku. Var jau, protams, paļauties, ka brīvprātīgais arī bez apmācības zina, ko iemācīt, taču paļauties uz to būtu pagalam neapdomīgi.
Padaloties pieredzē, kļuva skaidrs, ka igauņi jaunu spēlētāju iesaistīšanā darbojas visai agresīvi, ciktāl šāds apzīmējums iederas golfā. Zaļās kartes apmācība ir maksimāli vienkāršota un padarīta daudz lētāka, ko šovasar nekavējās izmantot arī ne viens vien golferis no Latvijas.
Divu dienu apmācība un naktsmītne Igaunijā izmaksā divreiz lētāk nekā Zaļās kartes iegūšana Latvijā, kur process ir krietni ilgāks. Arī spēlēšanas izmaksas Igaunijas golferiem kļuvušas mazākas nekā pirms pāris gadiem, un tas veicinājis spēlētāju skaita kāpumu.
Bennett uzsver, ka Zaļās kartes ideja būtībā ir nolaupīta un nonākusi komercijas varā. Zaļās kartes sākotnējā būtība bija sniegt izpratni par spēles un noteikumu pašiem pamatiem, kā arī etiķeti, taču vēlāk izvērtās par prasībām pēc noteikta stundu skaita pie pro. Tā vietā, lai radītu spēlētājus, kuri vēlāk mācas pie trenera, tiek radīti golferi ar pieticīgām spēles prasmēm, kuri uzskata, ka zina spēlēšanai pietiekami daudz.
Tā kā golfa laukumu uzturēšana ir bizness, Bennett atgādināja, ka tikai ilgtermiņa attieksme sola panākumus, turklāt finansiāli ļoti pievilcīgus. Golferis ir ilgtermiņa investīcija, teica Bennett, aicinot golfa laukumiem piesaistīt cilvēkus kaut vai ar golfu šķietami nesaistītos pasākumos. Iespēja, ka pastāvīgi golfa norises vietas apmeklētāji pēc ilgāka laika kļūs arī par spēlētājiem, ir ļoti liela.
Savukārt skolās golfa iesakņošanās ir atkarīga no sporta skolotājiem, un tieši tādēļ LGF viņiem sedza visas izmaksas par dalību apmācības seminārā. Vairākiem pļavu golfa laukumiem tuvās skolās jau šoruden tiks likti lietā R&A piešķirtie SNAG golfa komplekti, un seminārā gūtās atziņas būs svarīgas, lai šāda prakse arvien vērstos plašumā.
Par būtisku ieguvumu no lielā saieta Opite atzina arī tuvākus cilvēciskos kontaktus ar citu Baltijas golfa laukumu kolēģiem. Ja vēlāk risināmas kādas kopīgas lietas, efektivitātei ir būtiski, lai komunikācija būtu pietiekami neformāla, jo abas puses jau viena otru zina un pazīst. Tikšanās arī bija stimuls turpināt golfa laukumos iesākto, parādot gan jaunas attīstības iespējas, gan stiprinot pārliecību par vairāku pašu loloto ideju pareizību.
Pasākumā iesaistītās delegāciju vadošās golfa amatpersonas tikās arī ar Lietuvas eksprezidentu Valdas Adamkus, kurš savā valstī uzņēmies golfa patrona lomu, un viņa kā pieredzējuša politiķa un golfā ieinteresētas personības atbalsts lietuviešiem ir liels ieguvums.
