Uz kopēja visu sporta veidu fona golfa popularitāti Latvijā vēl var uzskatīt par visai viduvēju, taču ceturtdien publicētais pētījums apliecina pat pārsteidzoši strauju kāpumu. Ja pērn golfam tika atvēlēta 56.pozīcija priekšā tikai trim sāncenšiem, tad šogad jau sasniegta dalīta 36.vieta, apsteidzot vairākus šķietami vairāk atpazīstamus sporta veidus.
Jau otro gadu pētījumu ''Sporta mārketings Latvijā'' veica "ASAP Promo" ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS, Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Olimpiskās komitejas atbalstu.
Pētījuma dati apliecina, ka golfs gada laikā ir ticis garām arī regbijam, džudo un burāšanai, kas Latvijā var lepoties gan ar lielākiem panākumiem, gan senāku vēsturi. Tikai par pāris punktiem un pāris vietām labāks rādītājs ir olimpiskajām medaļām bagātajam bobslejam un skeletonam.
Par statistikas metodoloģiju allaž var diskutēt, taču pēc tādiem pat rādītājiem aprēķinus veica arī pirms gada. Tātad kāpums rangā ir objektīvs, ko veicinājusi gan publicitāte medijos pēc Latvijas jaunās paaudzes golferu panākumiem ASV studentu turnīros un citās starptautiskās sacensībās, gan pakāpeniskas izmaiņas golfa tēlā par labu demokrātiskākai pieejai. Plus vēl golfs kļuvis par olimpisko sporta veidu, un pēc LGF iniciatīvas tiek arvien labāk iepazīts Latvijas sporta vadošajās organizācijās.
Tops iegūts apkopojot trīs apakšindeksus, kurus veido kopumā 13 atšķirīgi parametri. Pirmais indekss ir iedzīvotāju aktīvā un pasīvā līdzdalība attiecīgajā sporta veidā ar pašu līdzdalību un sekošana līdzi aktualitātēm masu medijos vai skatītāju tribīnēs.
Otrais ir sporta veida auditorijas indekss medijos, trešais - sporta veida statistikas indekss, kurā uzskaitītas visdažādākās lietas, tostarp federāciju licencēto sportistu skaits, valsts budžetā paredzētie līdzekļi, sacensību skaits Latvijā un pašmāju sportistu dalība starptautiskās sacensībās.
Pirmajiem diviem indeksiem īpatsvars kopējā rezultātā ir pa 0,35, bet trešajam indeksam - 0,30.
Aprēķiniem tika izmantoti arī aptaujas dati, kas ļauj konstatēt, ka pēdējā gada laikā sportiskās aktivitātēs ir iesaistījusies aptuveni puse (51%) Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Pasīvie sporta cienītāji, kam pietiek ar TV un citiem medijiem, ir trīs ceturtdaļas no kopējās auditorijas.
Topa veidotāji ir pārliecināti, ka viņu veikums palīdzēs potenciālajiem sponsoriem, lūkojot pēc sadarbības partneriem.
Latvijas sporta veidu TOP 10 (iekavās vieta 2009.gada rangā):
1. (1.) Futbols (ar minifutbolu un pludmales futbolu) 62 punkti
2. (2.) Basketbols 61
3. (4.) Volejbols (ar pludmales volejbolu) 60
4. (5.) Vieglatlētika (ar skriešanu) 59
4. (3.) Hokejs 59
6. (7.) Riteņbraukšana (ar treku un BMX) 56
7. (9.) Motosports 52
8. (12.) Florbols 49
9. (13.) Bokss 47
10. (10.) Slidošanas sporta veidi 46
..=36. (56). Golfs 23
