Netrāpīt uz grīna nozīmē netrāpīt arī tādā gadījumā, ja bumbiņa guļ tikai pārdesmit centimetrus no tā malas. Labiem spēlētājiem bieži gadās nokļūt šādā situācijā, kad bumbiņa guļ labā vietā īsā zālītē, taču patālu no grīna malas. Tad nereti nav viegli izšķirties, kādu nūju izvēlēties nākamajam sitienam.
Lieliska iespēja spēles turpinājumam ir izvēlēties puteri. Pat ja starp bumbiņu un grīna malu ir pieci metri, bet zālē ir īsa un blīva, labākais risinājums būs ripināšana. Pirmais, kas varētu ienākt prātā tādā gadījumā varētu būt vedžs, taču cietākas laukuma virsmas dēļ var gadīties raidīt bumbiņu pāri visam grīnam. Turklāt ir vērts atcerēties mūžveco golfa parunu, ka bumbiņu vienmēr ir vieglāk vadīt uz zemes, nevis gaisā. Nav pamata domāt, ka tā varētu nebūt patiesība.
Labākais ripināšanā ir tas, ka ir skaidrs kā šo sitienu izpildīt. Vienīgi jāuzmanās, lai sitienā bumbiņa nebūtu pārāk tālu atpakaļ. Tādējādi pastāv lielāks risks iedzīvoties kļūmīgā trajektorijā, turklāt sitienā samazinās putera galvas leņķis, kas ir nepieciešams, lai bumbiņa ripojumā iegūtu vajadzīgo ātrumu. Vidēji putera galvas leņķis ir četri grādi, kas ticis atzīts par optimālu lielumu.
Ripinājumā no pozīcijas ārpus grīna iesaka saglabāt normāla stipruma nūjas satvērienu, taču jāuzmanās, lai sitiena beigu fāzē pārmērīgi "neaizietu" labā roka. Šādā sitienā tā ir bieži sastopama kļūda, jo spēlētājs uzskata, ka ir nepieciešams spēcīgs sitiens, lai bumbiņa tiktu pāri zālei. Patiesībā ir jāveic parasts ripinājums ar nemainīgu paātrinājumu un vieglu tempu. Ja attālums ir jūtami lielāks, puteris jāatvirza tālāk gan atvēzienā, gan pēcvēzienā, neatraujot to augstu virs zemes.
Ja bedrīte ir tuvu pašai grīna malai, nepieciešams nedaudz ciešāks satvēriens. Savukārt tāliem ripinājumiem satvēriens jāatslābina. Ir lietderīgi šādu tehniku izmēģināt ar N3 un N5 vudiem, kas noderēs spēlējot nedaudz garākā zālē.
