Junioru programmas dalībnieki šoziem pirmo reizi Latvijas golfa vēsturē Artura Krukova vadībā piedalījās ne visai ilgā treniņnometnē siltajās zemēs. Taču samērojot tēriņus ar ieguvumiem, kļuva skaidrs, ka ieguldītie prāvie līdzekļi nespēj sniegt iespaidīgu atdevi. Cerības uzspēlēt ar ārzemju vienaudžiem mūsu junioriem droši vien būs ne agrāk kā jūnijā, kad golfam varēs pievērsties ar pilnu sparu.
Treniņnometnē Tunisijā decembra beigās un janvāra sākumā piedalījās astoņi juniori - Krista un Māra Puisītes, Laura Jansone, Anete Indulēna, Elīna Gulāne, Raivis Kalniņš, Dāvis Puksts un Mikus Gavars. Sešas dienas ilgajiem treniņiem bija izvēlēts plašs laukums ar vairākiem čipošanas un ripināšanas grīniem un lielāku treniņlaukumu.
Priekšpusdienās juniori trīs stundas trenējās, bet pēcpusdienās izpēlēja pa deviņām bedrītēm. Vienā no dienām bija arī turnīrs ar 18 bedrīšu izspēli. Tunisijā pierādījās, ka visātrāk atgūstas spēlētāji ar zemāku handikapu, un labākās sekmes bija Kalniņam, stāstīja Krukovs. Taču visiem junioriem bija noderīgi aizdomāties, ko nozīmē nopietna trenēšanās golfā kā īstā sporta veidā, un kādu atdevi tas prasa.
Kļuva redzams arī, ka pēc vairāku mēnešu pārtraukuma spēles praksē ar sešām dienām ir par maz, lai varētu nodrošināt meistarības uzturēšanu, nemaz nerunājot par progresu. Kā atzina Krukovs, atguvās tikai spēcīgākie, bet pārējiem viss būtībā sākās no sākuma. Tādēļ šosezon juniori uz starptautiskiem mačiem brauks ne agrāk par vasaras sākumu, jo treneris atzīst, ka no priekšlaicīgas atgriešanās Eiropas apritē būtu vairāk kaitējuma nekā labuma. Nesagatavotam spēlētājam iztērēta nauda būtu bezjēdzīga tērēšanās, bet slikti rezultāti grautu jauno golferu ticību saviem spēkiem.
Protams, ideāla recepte junioru gatavošanā varētu būt ilgstošas ziemas treniņnometnes siltākos apvidos, tomēr paliek universālais jautājums - kurš par to maksās tik, cik tas maksā. Pagaidām LGF nav apstiprinājusi šīs sezonas finansējumu junioru programmai, kas vēl nav līdz galam izdiskutēta.
Neviens arī negaidīja, ka treniņnometne Tunisijā palīdzēs celt meistarības līmeni, jo mērķis bija neļaut izgaist vasarā iegūtajam. Tomēr dzīve rāda, ka nākamajā ziemā būs lietderīgāk šādu naudu tērēt kādas zāles aprīkošanai un īrei. Labāk katru dienu sist bumbu tīklā 10 metrus tālu, nekā divreiz aukstajā sezonā uz dažām dienām doties uzspēlēt īstā laukumā, lai cik ļoti to arī gribētos, atzīst Krukovs. Ja arī ne visās auksta klimata valstīs ir tāda slēgtā golfa halle kā Maskavā, tad pieņemamus risinājumus ar telpu pielāgošanu atrod arī citur.
Ziemā junioriem divreiz nedēļā ir fiziskās sagatavotības treniņi pie Ivara Čākura, kurš par golfa specifiku ir konsultējies ar "Ozo Golf" pro Olu Engbergu. Vecākie juniori arī nodarbojas ar svaru cilāšanu, bet jaunākie stiprina muskuļus un saites ar stiepšanās vingrinājumiem. Nopietna pieeja golfam mūsdienas vairs nav iedomājama bez fitnesa zāles, un šādam viedoklim piekrīt arī Krukovs.
Fiziskās sagatavotības jomā Čākurs ir vispāratzīts speciālists, kurš gatavo ne tikai bobslejistus, bet ir konsultējis arī Dakaras rallijreidā startējušo motobraucēju Jāni Vinteru. Katram junioram pēc viņa fiziskajiem parametriem Čākurs ir sagatavojis individuālu treniņu programmu.
Stimuls nopietnākiem treniņiem šosezon junioriem būs arī konkurences saasināšanās. Jau tagad atšķirībā no vēl nesenas pagātnes jauno spēlētāju aizraušanās ar golfu vairs nav tieši saistīta ar vecāku interesēm, bet Rīgas Golfa skolas audzēkņu iekļaušanās apritē veicinās sīvāku cīņu par vietu izlasē. Krukovs spriež, ka šosezon diez vai kāds no skolniekiem vēl spēs nokost pašreizējos junioru izlases dalībniekus, taču pēc gada situācija varētu jau būt savādāka, un, iespējams, būs pamats runāt par nosacītu paaudžu maiņu.
Pavasarī RGS dalībnieki piedalīsies testos, lai atbilstoši vecumam un meistarības līmenim iekļautos atsevišķā grupā. Spēcīgākos paredzēts virzīt uz junioru čempionāta līmeni, un rudenī varēs izvērtēt skolas audzēkņu pirmās īstās sezonas rezultātus.
