Edwin Roald
http://www.edwinroald.com
design@edwinroald.com
Lai novērtētu zemes piemērotību golfa laukumam, jāņem vērā, ka īpašuma lielums, reljefs un topogrāfija vienmēr ir savstarpēji saistītas lietas. Relatīvi līdzenā platībā, kur ir tikai daži fiziski šķēršļi, labām 18 bedrītēm un treniņlaukumam pietiks ar 50 hektāriem. Ja ir dažādi šķēršļi un sadrumstalota platība, būs nepieciešams vairāk zemes. Liela nozīme ir topogrāfiskajai situācijai, jo no tās var būt atkarīgs, cik daudz golferi var staigāt kājām, lai piespiedu kārtā nebūtu jāizmanto karti.
Īsteno golfa vērtību aizstāvji, kam piederu arī es (E.R.), teiks, ka iešana kājām ir būtiska golfa sastāvdaļa. Taču jārēķinās, ka laukuma īpatnību dēļ var nākties gar fairway būvēt celiņus kartiem, kas radīs papildus tēriņus.
Zemes gabala divdimensiju attēls, kādu to redz no gaisa, arī var būtiski raksturot izredzes radīt labu golfa laukumu. Ja kļūst redzams, ka laukumā ir daudz sīku sadalītu vienību un asu stūru, tas var radīt nopietnas grūtības pietiekama drošības līmeņa ievērošanai. Tieši spēlētāju drošības dēļ ir nepieciešams, lai starp bedrītēm būtu pietiekami plaša teritorija. Tāpat arī jāseko, lai būtu ievērota minimālā distance starp bedrīti un laukuma robežu, kā arī citiem laukumā izvietotiem objektiem (iebraukšanas ceļiem, apbūvi).
Vēlams, lai īpašums būtu nedalīts, tas ir, to nešķērsotu sabiedriski ceļi, vai kas līdzīgs. Tādā gadījumā samazinās laukuma efektīvi izmantojamā daļa, piespiežot arhitektu pēc iespējas mazāk vietās radīt savienojumus, kas drošības apsvērumu dēļ visbiežāk ir tuneļi vai tiltiņi. Ierobežojošs faktors ir arī dažādu komunikāciju stabi un vadi. Tie ir nepievilcīgi, un var traucēt spēli laukumā. Bieži vien to var paslēpt zem zemes, taču izmaksas var izrādīties lielas. Atstājot šādus objektus redzamus, arhitektam laukums jāveido tā, lai traucējošie objekti neietekmētu golferu spēli, un nebojātu laukuma izskatu.
Ja platība nav pietiekama pilna izmēra 18 bedrīšu laukumam, arhitektam jāizvērtē iespēju izveidot cita veida laukumu, piemēram, pietiekami lielu 9 bedrīšu laukumu, vai tā dēvēto PAR 3 laukumu, kurā visu bedrīšu garums ir no nepilniem 100 metriem līdz nedaudz pāri 200 metriem.
Augsnes un drenāža
Augsnes un drenāžas jautājumi ir saistīti ar agronomijas zinātni. Tā kā zāliens golfa laukumā tiek pakļauts aktīvai iedarbībai, kas izpaužas biežā un zemā pļaušanā, kā arī mīdīšanā kājām, ir būtiski, lai augsne būtu atbilstoša zāles prasībām. Dažos vārdos sakot, jāatrod zelta vidusceļš starp drenēšanu un mitruma saglabāšanu. Visbiežāk šīm prasībām noderīgākais ir smilšmāls, kas satur vairāk smilts.
Mūsdienās gan reti kad var atļauties tādu greznību, kā tikai šādas augsnes zemi golfa laukumam. Ļoti daudzi golfa laukumi ir veidoti uz smagākām augsnēm, taču tādā gadījumā īpašniekam jātērē vairāk naudas drenāžai un augsnes uzlabošanai.
Dažkārt golfa arhitekta rīcībā nonāk platības, kurā praktiski nemaz nav augsnes virskārtas. Tad jārēķinās, ka augsnes pievešana no citurienes būtiski ietekmēs izmaksas. Šis faktors, tāpat kā citi iepriekš minētie, ir ļoti nopietni jāizvērtē, pirms pieņemt galīgo lēmumu par zemes izmantošanu golfa laukumam.
Veģetācija
Lai gan ir iespēja aizvākt esošo veģetāciju, un aizstāt to ar citiem izvēlētiem augiem, var ļoti būtiski samazināt izmaksas, izvēloties zemes gabalu, kura dabīgā veģetācija var iekļauties laukuma ainavā. Taču atsevišķi veģetācijas veidi var būtiski ietekmēt laukumam nepieciešamo platību.
Var būt vēlēšanās saglabāt neskartas meža zonas, lai laukuma spēlējamā daļa vītos ap tām. Tad jārēķinās, ka būs nepieciešama lielāka platība.
Paturot prātā iepriekš teikto, vēlams, lai laukuma veidotāji noskaidrotu šos jautājumus pirms sākt tērēt būtiskas naudas summas. Ieteicams jau pašā projekta sākumposmā piesaistīt profesionālu golfa laukuma arhitektu, lai detalizēti izpētītu izvēlētā zemes gabala piemērotību pēc visiem faktoriem.
