Junioru izlase agrāk šomēnes ierindojās pēdējā vietā Eiropas čempionātā meiteņu komandām, taču daudz ko var iemācīties arī zaudējot. Tādēļ turpmāk jāizmanto Šveicē gūtā pieredze, nevis jāapcer, ka nekas vairāk arī nepienācās. Spēle “Lucerne Golf Club” parādīja, kas ir vajadzīgs, lai juniores dažu gadu laikā iekļūtu kontinenta 15 spēcīgāko valstu vidū, saka izlases galvenais treneris Artūrs Krukovs.
Labvēlīgas apstākļu sakritības gadījumā Lucernā varēja pacīnīties ar Šveices un Nīderlandes izlasēm, kam pa kādai spēlētājai bija jūtami spēcīgākas, bet pārējās neko daudz no Latvijas junioru līmeņa neatšķīrās, atzina Krukovs.
Turnīrs ļāva apzināties, cik tālu juniores ir tikušas, vērtējot uz kopējā Eiropas līmeņa fona. Skaidrs, ka nav reāli kalt plānus, lai cīnītos ar galvas tiesu augstāk esošo Zviedriju, Angliju, Spāniju un tām līdzīgām līdervalstīm. Arī Lucernā bija komandas, kam personāls sniedzās otrajā desmitā, ieskaitot fizioterapeitu, masieri, menedžeri un citus izpalīgus.
Sacensības parādīja, ka sāncenses ir jūtami pārākas īsajā spēlē un dažādos situāciju sitienos, stāstīja Krukovs. Lai pietuvotos konkurentēm, jāstrādā arī pie distances, taču šajā spēles aspektā problēma nav izteikta, ja nesalīdzina ar visspēcīgākajām valstīm. Turklāt daudzās komandās spēlētājas bija 17-18 gadus vecas, kas Latvijas izlasei vēl ir nākotnes jautājums.
Eiropas čempionātā bija izjūtams, ka tās ir kompleksas sacensības, kur ir gan sitienu spēle, gan taktiski atšķirīgās komandu match-play cīņas, un šādu turnīru pieredzes Latvijas meitenēm pietrūka. Kā komanda savās mājās viņas var uzspēlēt vienīgi mačsacīkstē pret Igauniju, un spēku samērs turklāt ir nepārprotami par labu Latvijai. Tādēļ Krukovs domā, kā kaut ko līdzīgu iekļaut izlases treniņu programmā.
Bijis arī jūtams, ka komandai tomēr vajadzīgs lielāks kolektīvais cīņasspars. Iespējams, tas izpaudās tādēļ, ka objektīvas iespējas cīnīties par augstākām vietām nebija, un ar spēlēšanu savā starpā mājās pārliecinošai komandas vienotības sajūtai ir par maz. Īsts sportiskais niknums bija pirmajām 12 komandām, kuras apzinās, ka viena pret otru var cīnīties aci pret aci un zobu pret zobu.
Negaidītas problēmas radīja nūju kontrole, kā rezultātā Krista Puisīte un Anete Indulēna pirka jaunus draiverus. Skaidrs, ka uzreiz tos apgūt nebija iespējams, un nācās spēlēt ar 3.vudu. Iepriekš rīkotāju sūtītajā informācijā nebija minēts, ka tādas nūjas kā Latvijas golferēm varētu būt liegts turnīrā izmantot, skaidroja Krukovs. Sentendrjūsa tās amatieriem ļauj izmantot līdz 2008.gadam.
Taču Eiropas Golfa asociācija (EGA), kas rīko meiteņu čempionātu, organizē komandu arī uz junioru Raidera kausu ar ASV. Iespējams, tādēļ liegto nūju saraksts ir plašāks, jo okeāna viņā krastā šādi draiveri ir iekļauti aizliegtajā sarakstā, sprieda Krukovs.
Lai gan varēja redzēt, ka Latvijas komandas līmenis ir zemāks, tas nebija tāds, ka raisītu bezcerību. Cīnīties varēja, un pēdējā vieta vēl nenozīmē, ka būtu gājis švaki, sprieda Krukovs. Jāņem arī vērā, ka Latvija turnīrā bija vienīgā Austrumeiropas valsts. “European Young Masters” vēlāk rādīja, ka Eiropas austrumu zemes nebūt nav Latvijai neuzvaramas. Komandā ir vajadzīgas četras spēcīgas juniores, un tādām valstīm kā Polijai un Čehijai tādu iespēju varbūt nemaz nav. Igaunijai nav noteikti, piebilda Krukovs.
Starptautiskos turnīrus, kur šovasar startē juniori, noteikti nedrīkst izlaist nākamajā sezonā, un Krukovs sola darīt visu no viņa atkarīgo, lai tā arī būtu. Pieredze krājas ik gadu, un nākamgad Dānijā meitenēm vajadzētu rādīt vēl labāku spēli.
Pēc gada Latvija droši varēs cīnīties par kādu no vietām virs pēdējās, bet 3-4 gadu laikā meitenēm jāīsteno plāns nostiprināties Eiropas 15 spēcīgāko valstu skaitā, teica izlases treneris, piebilstot, ka juniores progresē ātri.
Spēlētāju handikaps pilnībā neatspoguļo spēku samēru izlasē, un pašlaik spēcīgākas par pārējām ir Laura Jansone un Krista Puisīte. Iespējams, lielāka pieredze, spēlējot ārzemju laukumos, ļauj viņām ātrāk adaptēties jaunās situācijās, sprieda Krukovs. Elīnai Streļukai un Anetei Indulēnai pēc spēlēšanas divos Latvijas laukumos Eiropas čempionāts bija pilnīgi jauna pieredze, tādēļ arī “lampu drudzis” varēja būt lielāks nekā komandas biedrenēm.
Krukovs ir pārliecināts, ka Latvijas golfa ierobežotākie resursi nav tāds šķērslis, lai junioriem būtu lemts vilkties citu valstu astē. Arī ziema nav nekas golfa valstīm nepazīstams. Skaidrs, ka, piemēram, Zviedrijai ir pavisam cita biezuma naudas maciņš, taču tādēļ vien kārt nūju uz nagliņas būtu pārsteidzīgi, un Krukovs mudina nepadoties. Jāmeklē vēl jauni talanti, un, ja būs talants un ieguldīts darbs, arī ziema neliegs sasniegt labus rezultātus.
