Arvien tuvojoties sezonas sākumam, Golfs.lv piedāvā sarunas ar Lauru Jansoni otro daļu, kurā Latvijas pagaidām vienīgā profesionāle mēra ceļa garumu uz lielākiem panākumiem, izvērtē golfa olimpisko statusu, kā arī izsver spēles visdažādāko aspektu nozīmi. Intervija ar Dāmu Eiropas tūrē (LET) iekļuvušo golferi lasāma arī žurnāla "Sports" februāra numurā.
Varbūt Tev viss būtu vienkāršāk ar ASV pasi kabatā?
Domāju, ka nē. Svarīgākais ir tavs rezultāts, un vai ar tevi kāds gribēs sadarboties. Lai tev ko piedāvātu, Eiropas tūrē jātiek ranga desmitniekā vai jāvinnē kādā turnīrā. Man šis būs pirmais gads tūrē, un neko vēl neemu parādījusi, tādēļ jāinteresējas pašai. Manam šībrīža statusam atbilstošas citas spēlētājas atbalsta viņu golfa laukumi, kompānijas pēc draugu ieteikuma.
Kādu nākotni saskati golfam olimpiskajās spēlēs?
Priecājos, ka golfs būs pārstāvēts pasaulē lielākajā sporta notikumā. Vēl ir vairāki gadi, un uzskatu, ka ir reāli pasaules rangā tikt pietiekami augstu, lai olimpiskajās spēlēs pārstāvētu Latviju.
Tagad arī golfs Latvijā ir oficiāli atbalstīto sporta veidu vidū, tiesa tas attiecas uz labāko spēlētāju junioru konkurencē un ar simbolisku atbalstu...
Tas dod cerību, ka augs un attīstīsies gan sporta veids un tā panākumi, gan līdz ar to arī atbalsts. Palīdzēs arī labāk apjaust, ka golfs ir īsts olimpisks sporta veids, lai gan Latvijā jauns.
Kas Tavā spēlē mainījies, kopš pastāvīgi bāzējies ASV?
Pēc augstskolas beigšanas ir vairāk laika treniņiem. Kad nav jāspēlē turnīros, daudz strādāju pie sava vēziena, pēdējā gada laikā arī pie spēles psiholoģiskās puses, kā pieeju sitienam. Tas ir palīdzējis uzlabot rezultātu ripināšanā. Cenšos arī padarīt savu vēzienu vienkāršāku un sasniegt lielāku distanci.
Cik daudz ikdienā trenējies?
Vidēji sešas stundas dienā. Kad spēlēju laukumā, kad visa diena paiet treniņlaukumā, līdz vakarā satumst. Tagad, kad uz mēnesi esmu mājās [pašlaik Laura jau ir atgriezusies trenēties ASV], ik pa laikam patrenējos zālē un sūtu trenerim uzfilmēto video. Viņš man iesaka, kas jāmaina un jādara savādāk. Lai slīpētu vēzienu, nav jāredz, kur bumbiņa lido, un var visu laiku sist tīklā. Treneris saka, ka Korejā pirmajā apmācības pusgadā tikai sit tīklā un veido vēzienu, līdz spēlētājas tiek laukumā.
Cik liela loma gatavošanās procesā ir fiziskajiem treniņiem?
Tas ir nopietni. Arī treneris fizisko sagatavotību uzskata par svarīgu faktoru labai spēlei. Jābūt spēcīgai, lai labāk varētu sist un negūtu traumas. Vajadzīga svaru zāle, daudz vingrinājumu uz ātrumu ar ķermeņa svaru, golfa sitienam līdzīgas kustības ar smagām bumbām.
Vai kādiem golferiem esi arī trenere?
Nē, ja nu draugi palūdz padomu, tad neatsaku. Nopietni tam nemaz nebūtu laika. Pašai patīk daudz spēlēt (smejas).
Par Tevi arvien raksta gan Austrumtenesijas valsts universitātes mājaslapā, gan augstskolas pilsētā Džonsonsitijā...
Droši vien tādēļ, ka tagad parādos tur, kopš sāku sadarboties ar Funk. Viņa akadēmija ir pusstundas brauciena attālumā no augstskolas. Universitāte man arvien ļauj trenēties viņu laukumā, lai gan oficiāli tas pienākas tikai vietējām komandām, taču nedaudz nāk pretim arī veterāniem (smejas).
Vai Amerikā pavadītie gadi ir kā mainījuši Tavu pasaules uztveri?
Apkārtējie cilvēki saka, ka esmu nedaudz mainījusies, kļuvsi atvērtāka kā pasaules ceļotāja. Pašai nešķiet, ka ir kas savādāk. Sapņi kļūst tikai lielāki un redzu dzīvē vēl lielākas iespējas, tikai ir pamatīgi jātrenējas. Liela golfa daļa ir noticēt tam, ka vari. Saka, ka 90 procenti ir psiholoģija, bet pārējais - spēle, taču neko neizdarīsi, ja nebūsi trenējies. Tas ir visa pamats. Psiholoģija atšķir ļoti labu no izcila spēlētāja, kurš neļauj šaubām ienākt galvā.
Ar treneri šovasar paliksiet katrs savā okeāna pusē?
Droši vien pārsvarā būs konsultācijas ar video starpniecību. Līdz braucienam uz Turciju bāzēšos Amerikā, lidošu šurp un turp. Pēc tam jau palikšu Eiropā, varbūt uz kādu turnīru treneris atbrauks.
Kā vērtē pagājušo sezonu?
Īsti nebija tas, uz ko cerēju. Labāk sāku spēlēt jau tuvāk sezonas beigām, kad bija LPGA kvalifikācija un vēlāk arī kvalifikācija Eiropas tūrē. Savainotās muguras dēļ netiku spēlēt arī vairākos turnīros LPGA farmtūrē. Pirms tam biju labā formā un gaidīju līdz pēdējam brīdim, taču palika tikai sliktāk.
Gaidīji savu iespēju?
Golfs iemāca arī pacietību. Ar traumām jārēķinās, ja esi profesionālajā sportā un attiecīgu slodzi. Pieļāvu iespēju, ka tas kādreiz notiks. Dažreiz tā ir, ka mugura vairāk nogurst, bet tas jau golfā ir tipiski. Ja trīs stundas treniņā dari vienu kustību, nav brīnums, ka mugura reiz iebilst. Vēlāk ārsti teica, ka muskuļi jau iepriekš bija savilkti, līdz vienā sitienā plīsa.
LET šosezon būs kādas Tev labi pazīstamas spēlētājas?
Jā, būs viena spēlētāja, ar ko kopā trenējāmies Floridā. Vēl arī vairākas golferes, kuras zinu ne tik labi. Golfs ir diezgan egoistisks sporta veids, kur katrs ir savā pasaulē (smejas). Bet nav tā, ka visu laiku esi viena, jo visas meitenes ir līdzīgā situācijā.
Cik ilgs laiks vajadzīgs, lai sasniegtu, ja ne virsotni, tad vismaz stāvētu tai blakus?
Domāju, ka trīs gadi. Labi jānospēlē Eiropas tūrē, uz nākamo sezonu jātiek LPGA, un vēl pēc gada tur sevi jāapliecina. Nevajag baidīties no augstiem mērķiem un nevajag būt pārāk pieticīgai.
Tas varētu būt Tavs novēlējums ikvienam?
Vienmēr var izvirzīt sev augstākus mērķus. Jo augstāki tie būs, jo vairāk pēc tiem tieksies, un mazie mērķīši turklāt tiks sasniegti daudz vienkāršāk.
Vai līdz šim visu darīji pareizi, no Latvijas doties uz ASV augstskolas komandu, bet pēc tam tiekot un spēlējot LPGA farmtūrē?
Domāju, ka viss bija pareizi. Varbūt divi pēdējie gadi nebija tik ražīgi, kā iecerēts, jo centos visu darīt un sasniegt vienatnē. Tagad man apkārt ir komanda, un esmu sapratusi, ka nevajag baidīties no palīdzības.
Tas nozīmē, ka trenerim uzticies absolūti un simtprocentīgi?
Trenerim ir jātic. Ar katru treneri ikviens nevar sastrādāties – arī labam speciālistam ar vienu sanāk, ar citu - nē. Ar Funk mums saskan domas un mērķi, pēc kuriem jātiecas. Ja man ir kādas šaubas, noteikti izrunājam līdz galam, līdz esam vienisprātis.
Vai Tev ir pastāvīgs kedijs?
Kamēr nav sponsora, tas būtu grūti, jo pašai kedijs būtu jāalgo. Vasarā Eiropā varbūt palīdzēs draugi, kāda no universitātes meitenēm, kas Eiropā dzīvo, vai vietējie laukumu kediji. Kaut vai tas, ka soma nav jānes un jādara mazie darbi laukumā palīdz koncentrēties spēlei. Vietējie kediji ir vairāk pieraduši tikai nest nūjas, taču viņi ir ļoti labi iepazinuši laukumu, un arī tas var palīdzēt.
Marokā ar kediju bija jārunā franciski?
Jā, tur franču valoda bija cieņā, un kedijs necik daudz angliski nerunāja, tādēļ vairāk sazinājāmies ar roku kustībām, bet ļoti labi sapratāmies. Savulaik pasaules amatieru komandu čempionātā Argentīnā ar kedijiem runājām latviski, jo viņi prata tikai spāniski, un bija skaidrs, ka citas valodas ir liekas. Arī pērn sekoju Latvijas meiteņu startam pasaules amatieru čempionātā, pārdzīvoju un priecājos.
Kas aizpilda Tavu laiku ārpus golfa?
Intersē joga, kas noder arī golfā. Zīmēju, gleznoju. Laikam universitātes mākslas stundu iespaidā, jo līdz augstskolai tas īpaši neinteresēja. Mājās pēc maniem gleznojumiem ir pieprasījums (smejas). Amerikā, ilgi braucot mašīnā, noklausījos daudz audiogrāmatu.
Vai bieži līdz šim bija jāpiedalās dažādos turnīru publicitātes pasākumos?
Ne daudz, bet ir gadījies. Lielākoties tie ir Pro-Am turnīri. Sieviešu sports nav tik augstu novērtēts kā vīriešu, un fiziski mēs nevaram aizsist bumbiņu tik tālu kā viņi. Taču sieviešu profesionālajās tūrēs vairāk strādā ar faniem, rīko dažādus pasākumus un piesaista līdzjutējus, kas ir ārpus golfa. Tā ir daļa mana darba, no kā necenšos izvairīties, turklāt tā ir iespēja iegūt noderīgus kontaktus.
Vai šosezon būsi arī Latvijā?
Droši vien, jā. Latviju vasarā neesmu redzējusi jau vairākus gadus. Labprāt uzspēlēšu laukumos, kur esmu uzaugusi. “Ozo Golf Club” laukums tiek pārveidots, pārbūve būs Salienā, tā ka nemaz nezināšu vairs kā spēlēt (smejas). Tagad mājās mēnesi ziemas ar īstu aukstumu un sniegu izbaudīju ar prieku.
