Golfa spēlēšana nav labākais līdzeklis, lai uzturētu tādu fizisko formu, kāda ir nepieciešama labu rezultātu sasniegšanai golfā. Amerikas Sporta medicīnas koledžas programmā neprofesionāliem golferiem iesaka fiziskās formas uzlabošanai izturības treniņiem veltīt nepilnu pus stundu 3-5 dienas nedēļā, taču tas neprasa nemaz tik daudz laika, kā varētu šķist.
Viens no galvenajiem parametriem izturības treniņos ir sirdsdarbības biežums. Lai fiziskas nodarbības varētu uzskatīt par treniņu, sirdsdarbības ātrumam jāsasniedz 65-90 procenti no maksimālās sirds slodzes (MSS). Maksimāli pieļaujamo slodzi (sirdspukstu skaitu) var aprēķināt, no 220 atņemot savus nodzīvotos gadus.
Sekojot sirdsdarbības ātrumam, fizisko kondīciju var uzlabot palēnām un droši. Lai mērītu pulsu, var 10 sekundēs saskaitīto sitienu skaitu sareizināt ar seši, vai izmantot īpašus kompaktus aparātus, kas ir mazāki par mobilajiem tālruņiem. Iesācējiem iesaka, lai MSS nepārsniegtu 55-64 procentus no pieļaujamās normas. Spēlētāji ar vidēju fizisko sagatavotību var sasniegt 60-70 procentus no MMS, bet vēlāk var pāriet arī uz 65-90 procentiem, nodarbībām atvēlot ne vairāk par 30 minūtēm.
Atkarībā no pulsa līmeņa attiecīgi jākoriģē arī slodzes intensitāte. Sākumā iesaka izturības treniņiem veltīt vidēji 10-20 minūtes trīs dienas nedēļā. Uzsākot pirmos treniņus var izvēlēties tādas mierīgas fiziskas nodarbes kā pastaigas un lēnu riteņbraukšanu.
Līdz pus stundu ilgiem treniņiem parasti nonāk 4-6 nedēļu laikā pēc nodarbību uzsākšanas. Būtisku fiziskās izturības pieaugumu tādējādi var panākt pusotrā mēnesī. Nav ieteicams arī pārcensties, jo nesamērīga slodze draud ar savainojumiem.
Arī no pārāk mazas slodzes nebūs paliekoša efekta. Ja pastaigas laikā sirdsdarbības temps pieaug tikai par 20 sitieniem (virs vidusmēra 70 sitieniem miera stāvoklī), fiziskā izturība nepieaugs. Būtisks paliekošs efekts būs tikai ātrai soļošanai vai vieglam skrējienam, ja tā rezultātā sirdsdarbības ātrums palielināsies par 60 sitieniem attiecībā pret miera stāvokli.
Spēcīgāka sirds un asinsvadu sistēma ļaus labāk apgādāt organismu ar skābekli, neļaujot tik drīz iestāties sagurumam. Tad, tuvojoties pēdējām bedrītēm, nebūs jāizjūt nomācošs smagums ķermenī, kas neļauj pienācīgi koncentrēties sitienam.
Amerikas Sporta medicīnas koledžas speciālisti iesaka neuzsākt fiziskās gatavošanās programmu uz savu roku bez ārsta padoma, ja golferim ir kāds no sekojošajiem riska faktoriem - paaugstināts asinsspiediens vai holesterīna līmenis, vecums virs 40 gadiem kungiem un virs 50 gadiem dāmām, diabēts, smēķēšana un dzimtā pārmantojamas sirds slimības.
