Golfs ir sporta spēle, kurā spēlētāji vai komandas ar īpašām nūjām cenšas iesist bumbiņu bedrītē ar pēc iespējas mazāku sitienu skaitu. Tā ir arī viena no nedaudzajām spēlēm ar bumbas izmantošanu, kurai nav nepieciešams stingri noteikta lieluma spēles laukums. Golfa noteikumos ir rakstīts, ka ”bumbiņa jāizspēlē no starta vietas bedrītē ar vienu vai vairākiem veiksmīgiem vēzieniem, saskaņā ar noteikumiem”.

Golfs Latvijā

Kā liecina vēsture, jau trīsdesmito gadu beigās Rīgas Tenisa klubā tika izveidota golfa sekcija - galvenokārt ārzemju diplomātu brīvā laika pavadīšanai. Esot bijusi pat ierādīta vieta Daugavas krastā, tagadējā Ķengaraga rajonā, taču sakarā ar nepietiekošajām zināšanām par laukuma būvi, 9 bedrītes tika atklātas tikai1940. gada vasarā. Lieki teikt, ka Latvijas PSR valdībai džentlmeņu spēle bija pat nosodāma. 

Interese par golfu Latvijā atgriezās 1989. gadā. 29. martā Rīgā 9 privātpersonas dibināja Latvijas Golfa federāciju. 1993. gada 27. aprīlī LGF tika oficiāli reģistrēta kā sabiedriska organizācija, taču tikai 1995. gadā tā reāli tika atzīta kā Latvijas (latviešu) golfa pārstāvis.

Deviņdesmito gadu  vidū golfa aktivitātes Latvijā noteica Vilnis Baltiņš juniors, kurš organizēja golfa tūres uz Nitvaljes laukumu Igaunijā, nodibināja Rīgas Golfa skolu un rīkoja apmācības Bastejkalna (vēlāk Uzvaras parka) treniņlaukumos.

Kā perestroikas brīnums jāpiemin arī Upesciema (paredzētais) laukums, taču par pirmo īsto golfa laukumu kļuva Mārupes "Viesturi" (1998. gadā), Plakanciema "Meistars" (2000. gadā) un, protams, "OZO Golf Club" (2002. gadā) radīja to golfu, kāds tas šobrīd Latvijā ir - sezonā vidēji 15-20 turnīru mēnesī, ap 300 reitinga spēlētāju un ap 10 000 cilvēku, kuri veikuši atsevišķus golfa spēles elementus.