Statistika ir dažādi interpretējama, tādēļ nevajag uzreiz ķert pie sirds, ieraugot datus, ka golfs ir traumatiskāks par regbiju. Pētījums patiešām apliecina, ka golfā ir vairāk traumu nekā ierasts uzskatīt, tajā pašā laikā jāņem vērā, ka vairāki sporta veidi, izvērtējot to traumatismu, apvienoti grupās.
"British Journal of Sports Medicine" vēsta, ka ik gadu kādu traumu gūst no 15,8 līdz 40,9 procentiem golferiem amatieriem, un visbiežāk problēmas rada muguras lejasdaļas savainojumi. Savukārt profesionālajā golfā ik gadu traumas gūst deviņas desmitdaļas spēlētāju.
Vistraumatiskākās sportiskās nodarbes gan ir vispārējas fiziskās aktivitātes. "National Health Statistics Report" apkopoja datus par 8,6 miljoniem ASV reģistrētu sporta traumu, ko guvuši cilvēki, kas sporto pašu priekam. Izrādījās, ka vispārējās fiziskās aktivitātēs savainojušies 5,3 no 1000 dalībniekiem. Nākamo vietu traumu rangā ieņem basketbols (3,3), kam seko amerikāņu futbols (3,1), riteņbraukšana (2,5) un futbols (2,1).
Aiz pirmā piecinieka seko golfs (1,8), tiesa, apvienots vienā grupā ar vairākiem citiem sporta veidiem, tostarp tenisu, badmintonu un boulingu. Komandu sporta veidi, apvienojot tostarp regbiju, hokeju un volejbolu, ir divas pozīcijas zemāk ar rādītāju 1,5. Tā kā golfa salīdzinājums ar regbiju būs pagalam aptuvens.
Tiesa, ir vēl vairāki aspekti, kas pievērš uzmanību golfam. No 2006. līdz 2016.gadam ASV deviņi golferi zaudējuši dzīvību zibens spēriena dēļ, kā arī 15 000 traumu ik gadu ir saistīti ar kartu lietošanu. Savukārt 40 000 golfa spēlētāju ik gadu nepieciešama palīdzība pēc trāpījuma ar bumbiņu vai nolūzušu nūjas galvu.
Skaitļi ļoti iespaidīgi, tātad drošību laukumā allaž ir vērts paturēt prātā.
