Lielās golfa industrijas dzirnavas pasaulē maļ milzu naudu, un turnīru atbalstītāji ir gatavi tērēt pamatīgas summas, lai gūtu iespēju sava uzņēmuma vārdu minēt blakus sacensību nosaukumam. Taču kāda situācija ir pašu mājās? "Latvian Open" iepriekš atbalstījušās "Nordea" bankas vadītājs Valdis Siksnis uzskata, ka golfs Latvijā ir kļuvis par pārvērtētu preci, un šajā spēlē no sadarbības partneriem prasa vairāk par gaidāmo atdevi.
Pat iepriekšējos gados, kad, pateicoties veiksmīgai sacensību organizācijai un atspoguļojumam masu medijos, "Nordea Latvian Open" bija pamanāms notikums arī ar golfu nesaistītās aprindās, turnīra vērtība nebūt nebija adekvāta tā publicitātei, sarunā ar golfs.lv atzina Siksnis.
Sporta pasākumu atbalstīšanu bankā, kas Latvijas futbola izlasei divu gadu laikā piešķirs līdz pus miljonam eiro, nebūt neuzskata par ziedojumu, bet gan par biznesa projektu, kam jānes noteikta atdeve.
"Nordea" nebūt nav apvainojusies, tādēļ pieļauj arī turpmāku darbošanos golfa pasākumu atbalstīšanā (iespējams, pat šosezon), taču ar tādiem noteikumiem, kas bankai nešķitīs pārspīlēti. "Nordea" respektē situāciju, ka šogad redzamāko vietu golfa turnīru kalendārā ir ieņēmusi "Hansabanka", un negrasās mērīties muskuļiem.
"Nordea" neizteiks pašreizējai situācijai Latvijas golfā neatbilstošus piedāvājumus tikai tādēļ, lai mēģinātu sist pušu savus konkurentus finanšu jomā, norādīja Siksnis.
Par ļoti nozīmīgu nākamo soli golfa attīstībā Siksnis nosauca trešā laukuma parādīšanos, taču baņķieris vienlaicīgi atzina, ka pagaidām nav nācies dzirdēt par kādu nopietnu projektu. Pašreizējo situāciju sarežģī arī tas, ka golfa sabiedrība ir maza, un brīžiem nav iespējams atšķirt, kur laukumu biznesa intereses robežojas ar LGF īstenotajiem golfa attīstības plāniem, atzina "Nordea bank Finland" Latvijas filiāles vadītājs.
Kad parādīsies trešais laukums, situācija būtiski mainīšoties, jo līdzšinējā sistēma vairs nevarēs pastāvēt.
Ja paskaitļo, cik daudz (maz) Latvijā ir aktīvu vai vismaz pusaktīvu golfa spēlētāju, kļūst skaidrs, ka vēl neesošais laukums pat visoptimistiskajās prognozēs tuvākajos 10 gados nevarēs sākt sevi atpelnīt. Lai tā notiktu, golferu skaitam būtu jāpieaug vismaz ģeometriskā, ja ne astronomiskā progresijā.
Kā rāda līdzšinējā pieredze, jauni spēlētāji rodas tikai tad, ja tos aiz rokas atved jau kādu laiku spēlējošie golferi, līdz ar to lielāka golfa publicitāte masu medijos tikai pastarpināti var atvieglot laukumu dzīvi.
Pastāv gan iespēja, ka trešais golfa laukums būs kādas lielākas teritorijas apbūves sastāvdaļa, kas palielinās apkārtējo būvju vērtību līdzīgi kā ir noticis ap "Ozo Golf". Arī tā pagaidām gan ir tikai sausa teorija, tādēļ ir vērts ieklausīties Sikšņa argumentos, lai uz golfa pašreizējo vietu sporta un sabiedrisko pasākumu tirgū paskatītos bez rozā brillēm.
