Kamēr Atēnās risinās pēdējie olimpisko spēļu atklāšanas priekšdarbi, golferiem prātā ir pavisam citas domas, un meistarīgākie profesionāļi startē gada ceturtajā "Major" turnīrā - PGA čempionātā. Pēdējo reizi viss bija savādāk pirms 100 gadiem, kad olimpiskos čempionus golfā noteica Sentlūisā (ASV). Lai gan vēl nesen runas par golfa olimpiskā statusa atjaunošanu atsākās ar jaunu spēku, vairs nav lielu cerību, ka drīzumā kas varētu mainīties.
Pie olimpisko godalgu dalīšanas golferi ir tikuši divas reizes - četrus gadus pirms spēlēm Sentlūisā medaļas ar pieciem olimpiskajiem apļiem pasniedza Parīzē. Tolaik līdzīgi kā mūsdienās olimpiskās spēles bija cieši saistītas ar biznesu, tiesa, citā formā, jo olimpiešu sacensības risinājās vienlaicīgi ar lielām tirdzniecības izstādēm.
Moderno olimpisko spēļu tēva Pjēra de Kubertēna un izstāžu organizatoru domas par lietu kārtību mēdza būtiski atšķirties, tādēļ dažos sporta veidos startējušajiem atlētiem dažkārt tā arī nekļuva skaidrs, vai ieskaitīt sevi olimpiešu kārtā.
Golfa pirmajās olimpiskajās spēlēs 1900.gadā risinājās četri turnīri. Vispirms uzvarētājus 12 dalībnieku konkurencē noteica sitienu spēlē 36 bedrītēs, bet dienu vēlāk olimpiskās čempiones titulu 9 bedrītēs izspēlēja dāmas. Tieši golfā pirmo reizi olimpiskajās spēlēs startēja sievietes. Vēlāk Parīzē vēl notika HCP neto turnīrs un profesionāļu mačs, kurā gan startēja tikai divi golferi.
Pēc četriem gadiem Amerikā startēja jau 77 dalībnieki, taču 74 spēlētāji bija amerikāņi, bet pārējie - Kanādas golferi. Olimpiskajā kategorijā ieskaitīja tikai divus no daudzajiem turnīriem - individuāli čempionu noteica 36 bedrīšu match-play cīņās, bet bija arī komandu mači.
Olimpiskās medaļas golferiem vēl bija izgatavotas 1908.gadā, kad olimpiskās spēles risinājās Londonā. Taču "Royal & Ancient" vadība rīkotāju centienos saskatīja mēģinājumu radīt alternatīvu golfa struktūru, un organizatoru plānus veiksmīgi nogremdēja.
Vēl viens mēģinājums iepūst golfam olimpisko dvašu sekoja 1920.gadā Antverpenē, taču tikpat neveiksmīgi. Līdz šim pēdējo reizi golfu ar olimpiskajām spēlēm centās saistīt 1936.gadā Berlīnē, kur notika "pēcolimpiskais" turnīrs.
Kopš 2001.gadā Starptautiskās olimpiskās komitejas prezidenta amatā stājās Žaks Roge, beļģu ķirurgs ir licis noprast, ka labprāt redzētu golfu olimpiādes programmā. Taču SOK galvenais funkcionārs ir apsolījis, ka sporta veidu skaits olimpiskajās spēlēs nepieaugs. Viņa līdzšinējie mēģinājumi izšūpot no olimpiskās laivas moderno pieccīņu, beisbolu un tā līdzinieku softbolu, lai atbrīvotu vietu golfam un regbijam, piedzīvoja pamatīgu pretsparu.
Roges idejas ir guvušas atsaucību golfa funkcionāru aprindās. Tā kā olimpiskajam golfa turnīram ir nepieciešamas tikai četras dienas, spēlētājiem olimpiādes norises vietā nebūtu jāuzturas ilgāk par nedēļu.
Par olimpisko spēļu programmu atbildīgā komisija šovasar sliecās atbalstīt golfa un regbija iekļaušanu Pekinas spēlēs 2008. gadā ar nosacījumu, ja abos sporta veidos startēs spēcīgākie pārstāvji. Taču skaidrs, ka golfa zvaigznes nealkst pēc olimpiskas popularitātes, bet bez Taigera Vudsa un viņam līdzīgajiem arī visuvarenās televīzijas interese nebūs lielāka kā par olimpisko spēļu futbola turnīru.
Pagaidām ir skaidrs, ka nekas nemainīsies arī pēc četriem gadiem Pekinā, bet 2012.gads golfa olimpiskajām perspektīvām vēl ir pārāk tāls un neskaidrs.
