Golfa laukumus būvē tie, kam ir daudz naudas, bet pietrūkst spēju iztērēt to savādāk. Savukārt ar golfa spēli aizrāvušies buržuji vienmēr samaksās tik, cik no viņiem prasīs, tādēļ jebkādas atlaides laukumu īpašniekiem ir uzskatāmas par aizdomīgi motivētas mazdūšības izpausmi. Tāds iespaids par golfu un “Ozo Golf Club” var rasties avīzes “Sports” lasītājiem. Viens mierinājums golferiem gan ir – “Ozo”19.bedrīte nav iekļauta lobēto skaitā, tādēļ tur var mierīgi uzkavēties bez draudiem savai reputācijai.
Skrienot pakaļ aizejošam vilcienam, avīzes sestdienas numurā cenšas pierādīt, ka nacionālās sporta bāzes statuss “Ozo Golf Club” ir pagalam nepiemērots, jo golfs atšķirībā no citiem sporta veidiem taču ir bizness. Tad arī lasītājam kļūst skaidrs, ka tikai draugu būšana ļāva laukumam tikt uz nacionālās sporta bāzes sliedēm.
“Ozo Golf Club” tapšana tiešām ir biznesa projekts, un tas nekad nav ticis noliegts. Taču jautājums ir par to, kad šis bizness kļūs rentabls, un vai golfa laukums tikmēr ir vajadzīgs vienīgi tā īpašniekiem?
Biznesa projekti ir arī citi nesen tapuši sporta objekti, piemēram, “Siemens” ledus halle, taču tas nav liedzis Piņķos uzbūvētajai arēnai piešķirt nacionālās sporta bāzes statusu. Diez vai to jādēvē par kļūmīgu praksi, lai gan ne visiem līdzīgiem objektiem ir šādas priekšrocības.
Neskaitot jaunos censoņus, golfā tiešām lielākoties pulcējas finansiāli stabili kungi un dāmas, taču diez vai atradīsies daudz citu sporta veidu, kur amatieriem nebūs jārēķinās ar vērā ņemamiem izdevumiem. Teniss, hokejs, kalnu slēpošana... Vai kāds, kam ir bijusi iespēja iepazīt šo un citu līdzīgu sporta veidu raisītos tēriņus teiks, ka dzeramnaudā aiziet lielākas summas?
Situācija nudien visai īpatnēja – sporta laikraksts ne par ko nevēlas pieļaut, lai sportam būtu atbalstītāji, un lobēšana raksta autoram šķiet gluži vai no kriminālkodeksa ņemts termins. Acīmredzot, jo mazāk naudas paliks “Ozo Golf Club” rīcībā, jo labāk rīdzinieki jutīsies.
Vai 26 000 latu gadā ir summa, ko Rīga nelietderīgi palaistu garām savai kasei, vai arī nesaņemtā nauda kļūtu par atbalstu pilsētai nozīmīgam infrastruktūras objektam? “Nordic League” posma profesionāļu cildinošās atsauksmes Zviedrijas presē par Rīgas posmu šo summu vien jau ir atpirkušas ar uzviju.
Sarkastiski nepilnu lappusi lielo rakstu vērtēja “Ozo Golf Club” direktors Armands Puče, sakot, ka tas ir tipisks beņķa žurnālistikas paraugs. Ja raksta autors Aivars Pastalnieks būtu sekojis Saeimas deputātu un Rīgas domnieku pēdās, pacenšoties savām acīm ieraudzīt, kas notiek “Ozo Golf Club”, diez vai šāds raksts būtu tapis, uzskata Puče. Tad būtu grūtāk apšaubīt, ka Rīgas Golfa skolas audzēkņiem treniņu nodarbības tiešām ir bez maksas. Intereses gadījumā Puče solīja parādīt, piemēram, rēķinus par elektrību, kas uz lielas peļņas kārotājiem iedarbotos ļoti atskurbinoši.
“Ja reiz mums ir tik liela ietekme, tad mēs ar panākumiem varētu piedāvāt vadīt projektus un izdabūtu cauri jebko,” ironizēja Puče.
Ja seko teorijai, ka galvenais ir tikt pamanītam, bet situācijas kontekstam ir tikai otršķirīga nozīme, tad golfs arī šādas nelielas publicitātes gadījumā ir ieguvējs. Pat ja šāda atziņa šķiet visai šaubīga, tik un tā golferiem ir pamats cerēt, ka viņu iecienītā spēle arī “Sportā” nepaliks ēnā. Jo avīžu izdošana un golfa bizness nav nesavienojamas lietas.
