Masu mediju stāstījumos par profesionāļu sacensībām nereti tiek minēti tik fantastiski sitienu distances cipari, ka parastam golferim tie pat šķiet nesamērojami ar cilvēka iespējām. Viens no golfa apskatniekiem Dave Berner spriež, ka tā arī ir - citplanētieši golfu nespēlē, bet lielmeistaru sasniegumi nereti tiek pārspīlēti. Tā arī top varoņteikas par 170 jardu tāliem sitieniem ar vedžu.
Skaidrs, ka augsta līmeņa spēlētāji sit daudz tālāk, tomēr ne jau tik nereālas distances, uzskata Berner. Viņš atsaucas uz kāda PGA tūres kedija stāstīto par to, kā, piemēram, TV pārraidēs skatītāji uzzina, kuru nūju golferis ir izvēlējies sitienam.
TV ļaudis necer, ka vienmēr spēs saskatīt ciparus uz nūjas, bet gan paļaujas uz zīmēm. Kediji ar pirkstiem parāda komentētājam priekšā, kāda nūja tiks izmantota.
Taču kediji nav tik naivi, lai domātu, ka viņu pirkstus redz tikai televīzijā. Lai jauktu prātu citiem flaita spēlētājiem, nereti tiek rādītas zīmes, kas ir visai maz saistītas ar patieso nūjas izvēli.
Saprotams, ne jau vienmēr tiek stāstīti pekstiņi, taču maldinoša informācija parādās pietiekami bieži, lai izjauktu nūjas/distances mēroga sistēmu.
Šādu rīcību par parastu praksi reiz nosauca arī PGA tūres spēlētājs John Cook, sakot, ka televīzijas komentāros minētās distances nereti ir jūtami pastieptas garumā. Bet skatītāji tikmēr pierod pie fantastikas žanra un pieņem to par baltu patiesību, secināja Berner.
