Arhīvs
28. Marts, 2024. Gunta, Ginta, Gunda
Pāru kaujas
rezultâti

Pro vairs tā neslāpst

Iespējams, golfs ir vienīgais sporta veids, kurā iedzeršana tiek akceptēta neoficiālas etiķetes līmenī, un 19.bedrīte bieži vien ir ļoti nozīmīgs laukumu kases pildītājs. Skoti tikai priecāsies, ja viņu radītā dzēriena noiets golfa aprindās neies mazumā, taču profesionāļu vidē spēlētāji grādīgo dziru arvien biežāk ignorē. Svētdienas spēlētājiem, kam golfs ir galvenokārt laba laika pavadīšanas iespēja, pasaules kārtība gan diez vai no tā mainīsies.

Par PGA tradīcijām alkohola lietošanā savulaik stāstīja viens no tūres spēlētājiem Roger Maltbie, atzīstot, ka pirms vairākiem gadu desmitiem pamatīga dzeršana nebija nekas neparasts. Septiņdesmito gadu vidū viņa dzīves kredo bija - "alus pēc saullēkta, viskijs pēc saulrieta". Uz jautājumiem par mīļāko bedrīti (hole) viņš vienmēr atbildēja - "tā, kas alus bundžas virspusē".

Maltbie īpaši neatšķīrās no pārējiem, tomēr oficiāli nav zināms neviens cits gadījums, kad uzvarētājs apziņas miglā būtu pazaudējis čempiona prēmijas čeku. Maltbie tas izdevās 1975.gadā pēc uzvaras "Pleasant Valley Classic" turnīrā, kad viņa čeks par 40 000 dolāru nākamajā dienā pēc svinēšanas atradās bārā. Ne viena vien spēlētāja karjera tika lemta neveiksmei dzeršanas kāres dēļ, atzina Maltbie, piebilstot, ka laiki tomēr mainās.

Mūsdienās uz spēles ir likta pārāk liela nauda, lai profesionāļi riskētu paģiru dēļ zaudēt kaut vienu sitienu. Golferi ir kļuvuši sportiskāki, un jaunā paaudze vairs nedzer tā kā senāk, biežāk izvēloties ābolu sulu, sprieda Maltbie.

Savu artavu reibinošo dzērienu popularitātes kritumā deva arī arvien drakoniskākie likumi cīņā pret auto vadīšanu dzērumā. Nesenā vēsturē ir palicis fakts, ka PGA zvaigzne Notah Begay III uz nedēļu nonāca aiz restēm, jo dzērumā nespēja savaldīt savu auto, un tas kluba stāvvietā apskādēja kādu "Jaguar".

PGA tūrē alkohols bija visur - pirms spēlēm, pēc spēlēm, to laikā, sponsoru un Pro-Am pasākumos, atceras John Daly. Sam Snead savā autobiogrāfijā rakstīja, ka golferi dažkārt naktī mēģinājuši nobučot bārmeni, jo vairs nav spējuši to atšķirt no savām draudzenēm. Ja kāds jautāja Jimmy Demaret, kāds ir viņa iecienītākais dzēriens, atbilde bija - nākamais. "British Open" čempions Peter Thomson uzskata Demaret par savu skolotāju, un pēc viņa domām Demaret būtu uzvarējis vismaz 10 "US Open" turnīros, ja pasaule pastāvētu bez alkohola.

Golfa lielo skatuvi jau atstājušajā paaudzē par lielāko pleiboju uzskatītais Doug Sanders atminas, ka pēc saviesīgiem pasākumiem bijis grūti precīzi atcerēties izdzertā vīna daudzumu, bet atkritumu urnu no pudeļu korķiem nācies tukšot divreiz.

Tuvāk mūsdienām par lielāko PGA dzīrotāju uzskatītais Fuzzy Zoeller karjerā ir uzvarējis "US Open" un "Masters" turnīros. Viņš saka, ka hroniski sāpošo muguru ļaus operēt tikai tad, kad bāros vairs nebūs vodkas, bet aptiekās - pretsāpju preparātu.

Ir golfā piemēri, kad augsta līmeņa spēlētāji pārtrauc dzert alkohola ietekmes dēļ. Pagājušā gadsimta piecdesmito gadu vidū Peter Alliss bija viens no izcilākajiem golferiem Lielbritānijā. Viņš atzīst, ka mīlējis iedzert, taču spēlēšana smagu paģiru ietekmē izrādījās tik drausmīgs pārbaudījums, ka visbeidzot uzvarēja vēlēšanas neko tamlīdzīgu vairs nepiedzīvot.

Savā grāmatā "Supreme Champions of Golf" Alliss raksta, ka savulaik pamatīgi dzēra teju visas golfa slavenības. Pat Gary Player, kurš sludināja veselīgu dzīvesveidu, ticis redzēts neiespējamā reibuma stāvoklī. Vēlāk Player jau pratis ieturēt mēru, un pēc diviem vai trim drinkiem teicis - pietiek.

Alliss izteikumos ir jūtama zināma nostaļģija pēc tiem laikiem, kad Īrijas golfa leģenda Christy O'Connor uz pirmā tee parādījās nakts uzdzīvi ne visai labi pārcietušās drēbēs, toties oficianta pavadībā. Mūsdienās nekas tāds vairs nav iespējams, uzskata Alliss.

Neraugoties uz golfa toleranci pret iedzeršanu, spēlētāji vairs negrib samierināties ar brīvu alkohola pārdošanu turnīros skatītājiem. Pēc 1999.gadā Ryder kausa izcīņā piedzīvotās fanu uzvedības Eiropas kapteinis Mark James un komandas labākais spēlētājs Colin Montgomerie aicināja nozīmīgos turnīros slēgt durvis pat vismazākajam zaļā pūķa radiniekam alum.

Vēsturē ir iegājusi Harry Vardon noraidošā atbilde aicinājumam 1915.gadā iestāties Anglijas atturībnieku biedrībā. "Visās lietās svarīga ir mēra sajūta. Nekad mūžā es neesmu aizsitis garām T-kociņam," sacīja Vardon. Iespējams, arī mūsdienās tas ir labs padoms ne tikai profesionāļiem.

Pēdējās izmaiņas , 10.03.2005.

Komentāri[]
 
Dienas foto



Golfs.lv jautā

Pēc "Jūrmala Golf Club & Hotel" nākamais laukums Latvijā taps

Piecu gadu laikā
5-10 gados
Ne tik pārskatāmā nākotnē