Neviens nešaubās, ka golfs ir skotu izgudrojums? Izrādās, ka tā vis nav. Spēlei kļūstot arvien populārākai Taivānā un Ķīnā, austrumnieki cenšas atrast arvien vairāk pierādījumu, ka baltās bumbiņas dzenāšana māka ir viena no vissenākajām aziātu eksporta precēm. Turklāt šādas ziņas publicē ne tikai 1.aprīlī.
Norādot uz vēstures anālēs fiksēto, Āzijas sporta vēstures pētnieki sludina, ka golfs Ķīnā bija pazīstams jau vismaz 1282.gadā. Par čuivaņu dēvētā spēle ļoti līdzinājusies golfam gan inventāra, gan noteikumu un citu aspektu dēļ.
Argumenti par labu Ķīnai tiek pamatoti ar Pekinas pils muzejā apskatāmo gleznu, kur Ming dinastijas imperators visā godībā spēlē golfam līdzīgu spēli. Dažādās nūjas ir sašķirotas pēc to nozīmes un ievietotas īpašos turekļos, bet vesela virkne "kediju" ir gatavi pasniegt valdniekam vajadzīgo nūju. Līdzeni nopļautā laukumā ir 10 bedrīšu, kas visas atzīmētas ar karodziņiem.
Kāda Ning Zhi 1282.gadā sarakstītā grāmata sniedz plašāku ieskatu čuivaņa spēlē, ļaujot meklēt līdzības ar mūsdienu golfu.
Tajā vēstīts, ka spēle vispopulārākā bija dažādu imperatoru valdīšanas laikā 12.gadsimtā, kad valdniekiem bijuši arī savi "pro". Grāmatā ir 32 nodaļas, kas aptver gan noteikumus un spēles tehniku, gan nūju izgatavošanas tehnoloģijas un pamācības zāliena uzturēšanā.
Čuivaņa inventārs valdniekiem bijis augstmaņu cienīgs - nūju kāti tika bagātīgi dekorēti, bet nūju galvas rotāja ar dārgmetāliem. Lai spēlētu čuivaņu, bija nepieciešamas 10 nūjas, kas neko daudz neatpaliek no mūsdienu prasībām. Pirmais sitiens bija jāizdara no "bāzes", bet visi pārējie - no bumbiņas atrašanās vietas.
Ekstremālākie apgalvojumi sniedzas tik tālu, ka Eiropa par golfa parādīšanos var pateikties mongoļu armijas karagājieniem 13.gadsimtā. Vienīgais, ko neviens nemēģina skotiem atņemt, ir tas, ka tieši viņi padarīja golfu tik populāru.
