Golferu skaits Eiropā arvien turpina samazināties, taču ar stabilizēšanās tendenci, liecina jaunākais KPMG pētījums par 2015.gadu. Apskatā iekļauta arī Latvija, kas dažviet izrāvusies pirmrindniekos, taču pagaidām tas vairāk panākts papīru manevru rezultātā. Savukārt reģistrēto spēlētāju skaits Baltijas valstīs ir sarucis tikai Latvijā.
Golfa laukumu skaits Eiropā pērn salīdzinājumā ar 2014.gadu nedaudz pieaudzis, sasniedzot 7097 laukumus. Tas ir par 18 laukumiem vairāk nekā gadu iepriekš un, pēc pētījuma autoru domām, liecina par situācijas stabilizēšanos. Savukārt reģistrētu golferu skaits tajā pašā laikā sarucis par 0,3 procentiem jeb 12 202 spēlētājiem.
Lai gan Eiropā spēlētāju skaita sarukums nav liels, būtiski, ka dilšanas tendence ir konsekventa jau kopš 2010.gada. Pozitīvā vēsts daļa ir tā, ka mīnusu tendence tomēr virzās uz nulles pusi, jo pērn Eiropā tika fiksēts spēlētāju skaita kritums par 1,8 procentiem salīdzinājumā ar laikaposmu vēl gadu iepriekš.
Pētījums arī atgādina, ka statistikā daudz kas ir atkarīgs ne tikai no datiem, bet arī metodikas un interpretācijas. Piemēram, Latvija pieminēta Eiropas flagmaņos pēc golfa laukumu skaita pieauguma. Taču uzzinot, ka salīdzinājumā ar 2014.gadu Latvijā kļuvis par četriem golfa laukumiem vairāk, drīzāk ir skaidrs, ka izmaiņas lielā mērā nosaka pļavu golfa laukumu statusa pārskatīšana.
Lielāks pieaugums nekā Latvijā uzskaitīts tikai Nīderlandē ar astoņiem jauniem laukumiem, bet lielākajos golfa tirgos Anglijā un Īrijā kļuvis pa pieciem laukumiem mazāk.
Arī jautājums par spēlētāju skaita samazināšanos nav gluži viennozīmīgs, jo attiecas tikai uz reģistrētiem golferiem. Tajā pašā laikā golfa lielvalstīs Lielbritānijā, Īrijā un Francijā arvien vairāk golfa spēlētāju neuzskata par nepieciešamu reģistrēties, jo var brīvi doties laukumā kā green fee spēlētāji. Piemēram, Velsas Golfa savienībā uzskata, ka nereģistrētu velsiešu golfa laukumos ir divreiz vairāk nekā reģistrētu.
Zviedrijā un Nīderlandē tikmēr aktuāls ir cits jautājums - uz katru laukumu valstī ir vairāk nekā 1000 reģistrētu golferu, un daudz neatpaliek arī Šveice un Somija, tuvojoties četrciparu skaitlim.
Ziemeļvalstīs būtiska vērība tiek pievērsta iesācējiem un augsta handikapa spēlētājiem, lai viņi nezaudētu motivāciju un nepamestu spēli. Savukārt Francijā mudina laukumus ierīkot papildu starta vietas iesācējiem un senioriem vieglākai spēlei.
Radikālas izmaiņas Eiropā nav notikušas spēlētāju sastāvā - dāmas veido vienu ceturtdaļu, juniori - vienu desmitdaļu, bet kungi - divas trešdaļas no golferu kopskaita. Tuvu klasiskajam modelim ir arī Latvija ar attiecīgi 23%, 7% un 70%.
Vairāk nekā 4% valsts iedzīvotāju golfā ir iesaistīti tikai Islandē un Zviedrijā, taču daudz neatpaliek arī Īrija un Skotija. Latvija pārskatā iekļauta 'golfa zīdaiņu' kategorijā gan pēc golfa pierasījuma, gan piedāvājuma. Lai tiktu uzskatīti par attīstītu golfa valsti, nepieciešams vismaz viens laukums uz 100 000 iedzīvotāju un golfā jābūt iesaistītam vismaz vienam procentam iedzīvotāju.
Kā stabilas golfa izaugsmes valstis Austrumu un Centrālajā Eiropā uzskaitītas Čehija, Slovākija, Igaunija un Slovēnija.
Ja seko KPMG publicētajiem nacionālo federāciju datiem, Latvijā pērn bija 965 reģistrēti golferi (2014.gadā - 1004), kas ir apmēram trīsreiz mazāk nekā Igaunijā (2810) un nedaudz vairāk kā Lietuvā (761).
KPMG golfa APSKATS
