Pasaules amatieru komandu čempionātā cerības ar Latvijas golferu panākumiem var saistīt ar 2016.gadu, jo šoruden Karuizavā, Japānā, sarkanbaltsarkanais karogs neplīvos. Attiecīgu lēmumu Latvijas Golfa federācijā pieņēma, izvērtējot visus par un pret, līdz pārliecinājās, ka vairāk argumentu ir par labu divu gadu pauzei.
Nav grūti uzminēt, ka fundamentāls jautājums Latvijas komandas dalībai turnīrā Japānā bija nepieciešamais budžets. Ja vienas komandas deleģēšana uz pasaules čempionātu izmaksā vairāk nekā nodrošina visas handikapa kartes, izdevumu jautājuma mērogs kļūst daudz konkrētāks.
Jau sākotnēji visai ēteriskas bija puišu izlases izredzes startēt Japānā, bet pēc pamatīgākas situācijas izvērtēšanas nolemts arī meitenēm atrast citus pietiekami augsta līmeņa turnīrus. Lai gan zināmu daļu izdevumu varētu segt spēlētāju vecāki, tēriņu pamatotības jautājumu tas neatceļ.
Meitenēm ir spēcīgas spēlētājas, kam vajadzīgi labi turnīri, kur pelnīt rezultātus ceļā uz augstskolu komandām, tomēr nebūtu viegli pasaules čempionātam nokomplektēt pilnu sastāvu. Mārai Puisītei šovasar jau sākas darba gaitas Amerikā, un atšķirībā no ASV augstskolas diez vai darba devēji būtu sajūsmā par jaunu darbinieci, kura tūlīt vēlētos uz vairākām nedēļām pazust.
Savukārt aiz Lindas Dobeles un Annas Diānas Švankas uz trešā numura lomu varētu pretendēt vairākas jaunās golferes, tomēr te nu ir vietā atcerēties pasaules čempionāta līmeni. Nokļūstot savam līmenim ne tuvā konkurencē, motivācija jaunai spēlētājai var sabrukt, un radīt nevēlamu ilgtermiņa ietekmi.
Cerīgāk uz budžeta situāciju LGF raugās nākamajās sezonās, kad arī pasaules amatieru čempionāts līdz ar to kļūtu par reālāk sasniedzamu turnīru, lai gan arī Meksika nav lētākais galamērķis. Labākajiem spēlētājiem gan meiteņu, gan puišu konkurencē pāris sezonās var krasi pietuvoties tuvākie sekotāji, un tas jau būs visa Latvijas golfa interesēs.
