Līdzdalība Eiropas čempionātā ļauj iegūt pamatīgu sacensību praksi, un spēlēšana senioru konkurencē nav izņēmums, pagājušajā nedēļā pārliecinājās Vilis Krištopans. Lai gan viena sitiena tiesa liedza pārvarēt katu un tik nopietnā sabiedrībā pirmo reizi kvalificēties noslēguma raundam, Austrijas braucienu Krištopans uzskata par izdevušos.
"Golf & Landclub Achensee" laukums ātri vien apstiprinājis jau iepriekš zināmo patiesību, ka Eiropas senioru mači ir nopietns sportisks turnīrs, kur zema handikapa golferiem jāliek lietā visas savas prasmes, lai apliecinātu piederību kontinenta labākajiem vecmeistariem. Laukums ir šaurs ar cienījamu distanci, turklāt kalnos, kur Latvijas golferiem pietrūkst spēlēšanas prakses, pastāstīja Krištopans.
Spēlei risinoties kalnainā apvidū aptuveni 1000 metru virs jūras līmeņa, katrs sitiens prasījis ne tikai precīzu izpildījumu, bet arī nekļūdīgu aprēķinu nūjas izvēlē, lai pareizi izskaitļotu reljefa kāpumu un kritumu ietekmi. Pat līdzenuma laukumam perfekts sitiens šoreiz mēdza nonākt, piemēram, bunkurā, jo fērveja nogāzes kāpums tomēr izrādījies kādu sprīdi lielāks, un grīna vietā bumbiņa ieurbās smiltīs. Ja vēl bumbiņa trāpa pie pašas bunkura malas, rezultātā potenciāli stabils PAR uzreiz pārvēšas divkāršā bugijā.
Tik sarežģītā laukumā vēl jo grūtāk ir noteikt sev spēles plānu, un citiem dalībniekiem arī neklājās viegli, jo pat līderiem laukuma PAR bija nopietns izaicinājums. Tikai divi labākie spēlētāji turnīra noslēgumā izcīnīja -1 pret laukumu, bet pārējie palika lielākos vai mazākos plusos, un ar summā izspēlētu +10 virs PAR varēja tikt TOP 10.
Krištopans vēlreiz pārliecinājies, ka Eiropas čempionātā piedalās tikai labi spēlētāji, un šoreiz viņš jau jutās līdzvērtīgs sāncensis. Ja debijas reizē Eiropas senioru konkurencē vairāk prātā turējās doma par nepalikšanu pēdējam, tad tagad aktuāli jau bija citi izaicinājumi. Golfs.lv iepriekš rakstīja, ka līdz pat turnīra otrās kārtas noslēgumam Krištopans balansēja uz kata robežas, līdz beidzot reljefa viltības tomēr liedza dabūt tik vajadzīgo PARu pēdējā bedrītē.
Austrijas grīni bijuši ātri un reljefi, tādēļ puterēšana izvērtās par ļoti sarežģītu pārbaudījumu. Krištopans ir apņēmies vēl jo vairāk treniņos uzmanību pievērst īsajai spēlei, savukārt draivos konkurentiem bieži vien tikts priekšā par vairākiem desmitiem metru.
Krištopans uzskata, ka spēlējis kopumā labi, un tāds turnīrs kā Eiropas senioru čempionāts ir vairāku nedēļu treniņu vērtē. Psiholoģiski smagākais pārbaudījums bija staigāšana pa šauro taciņu gar pašu kata bezdibeņa maliņu, taču iegūtā pieredze spēlēt šāda spiediena apstākļos uzkrājas un nekur nepazūd.
Kompānija Eiropas senioru čempionātā ir stabila un spēlētāju sastāvs gadu no gada mainās minimāli, turklāt liela daļa golferu ir nevīstoši meistari, kas nopietnā skreča (HCP 0) līmenī spēlējuši daudzus gadu desmitus. Krištopans, piemēram, bija vienā flaitā ar 64 gadus vecu skotu, kurš golfā ir no 1957.gada, tātad brīža, kad pašlaik senioru konkurencē iekļuvušais Krištopans bija nesen kā staigāt iemācījies.
Šoreiz Krištopans Eiropas čempionātā vēl samierinājās ar labākā un vienīgā seniora lauriem Austrumeiropas ieskaitē, bet nākamgad viņš ir apņēmies cīnīties par vietu TOP 30, ko uzskata par reāli sasniedzamu mērķi.
