Golferi reti kad kātiem pievērš tik lielu uzmanību, cik tie ir pelnījuši. Taču nepareizi izvēlēts kāts var sagādāt nepelnītas nepatikšanas, tādēļ labāk par to padomāt laicīgi. Padomus kātu izvēlē, kas pirms lielā sezonas sākuma būs jo īpaši svarīgi, sniedz "Golf Magazine".
Pirmais ieteikums ir nepārvērtēt savas spējas, un sarunā pašam ar sevi atzīties, cik spēcīgs sitējs esi. Labāk sākt ar kātu, kas ir par mīkstu, un piemērots mazākam svinga ātrumam, nevis par cietu. Ir daudz golferu, kas spēlē ar sev pārāk cietu kātu nūjām, un pamēģinot ko elastīgāku, viņi būtu patīkami pārsteigti.
Ja sitienā kāts šķiet par kokainu, tas ir pārāk ciets. Ja sajūtas sāk līdzināties pātagas vicināšanai, kāts ir par mīkstu, un jāpiemeklē kaut kas stingrāks.
Protams, žurnālā visiem iesaka sava svinga ātruma noteikšanai doties uz speciālu laboratoriju, taču netiek ignorēti arī tie, kam šādas iespējas nav. Turklāt svinga analīzē būtisks ir ne tikai nūjas galvas kustības ātrums, bet arī bumbiņas ātrums, pacelšanās leņķis, un iegriešanās (backspin) ātrums, jo tikai viss kopā ļauj noteikt, vai ir atrasts pareizais risinājums.
Turklāt treneri tik un tā iesaka nevis aizrauties ar tehnoloģiski iegūtiem svinga analīzes datiem, bet gan uz izmēģinājumiem treniņlaukumā, jo iespaidi abās vietās mēdz būtiski atšķirties.
Klasisks veids, kā aptuveni noteikt nepieciešamo kāta stingrumu, ir vadīties pēc draiva distances. Ja bumbiņas lidojums pa gaisu (carry) pēc sitiena ir vairāk nekā 260 jardi, jāizvēlas īpaši ciets kāts (vai Latvijā tāds kādam lieti noderētu?) Attiecīgi 240-260 jardiem der ciets kāts, utt. Liela handikapa spēlētājiem iesaka ņemt vislokanāko kātu, kas ļauj saglabāt komfortablu kontroli pār bumbiņu.
Ja nav īsti skaidrs, kurā grupā spēlētājs iederas, pareizākais ceļš ir ņemt nedaudz lokanāku kātu, nevis tādu, kas var izrādīties par stingru.
Parasti spēlētāji izvēlas kātus ar mazāku vērpes (torque) rādītāju. Taču atkarībā no nepieciešamās trajektorijas var noderēt arī kāti ar lielāku šādu rādītāju.
Kātus vēl iedala arī pēc to lokanuma punkta (flex point) atrašanās vietas. Jo zemāk atrodas lokanuma punkts, jo lielāks pēc saskares ar nūju būs bumbiņas pacelšanās leņķis. Ja spēlētājs vēlas zemāku bumbiņas pacelšanās leņķi un lidojuma trajektoriju, vajadzīgs augstāks lokanuma punkts.
Atkarībā no sajūtām jāizvēlas kāta svars. Vieglāks kāts ļauj panākt ātrāku vēzienu un lielāku distanci, taču ne mazāk svarīga ir kopējā līdzsvara izjūta sitienā un nūjas izjūta. Daudzi spēlētāji labāk izvēlas zaudēt nelielu daļu distances, lai ar smagāku kātu gūtu pilnīgāku kontroli pār nūju.
Tāpat nūjas garums ir personiskās izvēles jautājums. Garāks draivera kāts dod lielāku distanci, bet bieži vien uz stabilitātes un precizitātes rēķina. Izvēloties sev piemērotāko draivera kātu, var palielināt distanci un precizitāti līdz pat 20 jardiem. Jāņem vērā, ka nav universāla nūju lokanuma vai vērpes rādītāja standarta, un tādēļ pircējam ir ļoti grūti objektīvi salīdzināt dažādu ražotāju piedāvājumus bez to izmēģināšanas. Katrs ražotājs ņem savu grafīta materiālu, izmanto savas tehnoloģijas, tādējādi rezultātā top unikāli ražojumi, ko grūti salīdzināt pēc cipariem.
Īpašs gadījums ir hibrīdu nūju kāti. Tos parasti izgatavo vieglākus un ar zemāku lokanuma punktu, lai augsta un vidēja handikapa spēlētāji no dažādām bumbiņas atrašanās vietām (lie) spētu panākt augstāku trajektoriju. Piemērotus hibrīdu galvām izgatavo gan metāla, gan grafīta kātus.
Tātad kāts jāizvēlas ne tikai atkarībā no nūjas galvas, bet atbilstošs katra golfera spēlei. Maldīgais pieņēmums, ka golfa nūjas atdeve ir atkarīga lielākoties no tās galvas, ir ļoti populārs. Patiesībā nūjas kāts ir tieši tikpat svarīgs komponents kā tās galva. Pasaulē labākā draivera galva neko nedos, ja tā būs piestiprināta spēlētāja īpatnībām neatbilstošam kātam.
Lielākā daļa golferu ir gatavi šķirties no pārsimt latiem, lai tiktu pie jauna draivera, taču nepadomājot par to, vai tā kāts atbilst viņu spēlei.
