Atrast daudz līdzību starp latviešiem un ķīniešiem nebūs viegli, ja nu vienīgi abas tautas runā pārējai pasaulei grūti saprotamā valodā. Ņemot vērā, ka uz katru bāleliņu sanāk pa tūkstotim Ķīnas pavalstnieku, varētu šķist, ka problēmas abās pusēs varētu būt krietni atšķirīgas. Tomēr speciālistu teiktais mudina noticēt tam, ka abām golfā jaunajām valstīm ir arī kopīgas problēmas.
Lai kāda būtu valsts, golfa attīstība vienmēr būs atkarīga no jaunatnes programmām, saka Mel Pyatt, kurš 20 gadus ir „Volvo” pasākumu vadības (event managment) galvgalī, un 13 gadus organizējis „China Open”.
Golfa izglītība ir izšķirošs faktors, no kā būs atkarīgi turpmākie panākumi spēles attīstībā valstī, kur līdz šim golfs ir palicis ēnā. Pat ar spēles popularitātes kāpumu sabiedrībā netiek līdzēts, ja valstī nebūs attiecīgu iespēju jaunu spēlētāju izaugsmei, saka bijušais golfa profesionālis Pyatt.
Savukārt tiem golferiem, kas jau izmanto esošās iespējas, nav cita ceļa uz nākamo līmeni kā tikai spēlēšana pēc iespējas spēcīgākos turnīros.
Pyatt uzskata, ka Ķīna, neraugoties uz ievērojamo progresu, pa īstam uz pasaules golfa kartes var parādīties ne agrāk kā pēc 10 gadiem, un arī tikai tad, ja izmantos visu pašreizējo potenciālu.
Ķīna kartē tomēr ir vieglāk pamanāma par Latviju, ko apliecina arī atšķirīgā sponsoru interese. „Volvo” 1987. gadā piedāvāja Ķīnas golfa federācijai rīkot „China Open” profesionāļiem, piecus gadus pēc kārtas garantējot 400 000 dolāru balvu fondu.
Tomēr svarīgi ir darīt iespējamo kaut vai šķietami neiespējamiem līdzekļiem saka Pyatt. Piemēram, pirmajā „China Open” televīzija laukumā pārvietojās ar divriteņiem, jo nebija golfa kartu, taču izvirzītais mērķis gūt lielāku publicitāti bija sasniegts.
