Daudzi golferi izsitienā tik ļoti pievērš uzmanību dažādām vēziena sastāvdaļām - nūjas satvērienam, pozīcijai sitiena vietā, kāju novietojumam un citām lietām, ka izsitienā aizmirst par galveno mērķi ar spēku un perpendikulāru nūjas galvu trāpīt pa bumbiņu. Speciālisti uzskata, ka labs līdzeklis cīņā pret pārmērīgo satraukumu ir censties koncentrēt uzmanību uz pēcvēzienu.
Lai izpētītu un izanalizētu paša sitiena beigu stāvokli, kā arī izdarītu pareizus secinājumus, ir nepieciešams laiks. Tas ir labākais veids kā atklāt trūkumus vēzienā un rastu iespēju novērst konstatētās nepilnības.
Sitiena beigu pozīcijas labai izjušanai ir noderīgi izmantot sekojošu vingrinājumu: nostājoties sitiena pozā, nūju vēzē uz priekšu līdz kustības pabeigšanai. Nūjas vēziena ātruma noteikšanā jāvadās pēc paša izjūtām. Sasniedzot sitiena beigu pozīciju tā jāsaglabā vairākas sekundes, pēc kā vingrinājumu atkal atkārto. Fiksējot sitiena beigu pozīciju, jāpārliecinās, vai visas ķermeņa daļas un nūja ir pareizā stāvoklī.
Sitiena finiša treniņu programmas autors Ārts Selindžers uzskata, ka vēziens bez prātā paturētas finiša pozīcijas ir kā brauciens ar auto bez galamērķa. Nedomājot par sitiena beigu pozīciju, ir vienkārši pazaudēt līdzsvaru un likt ķermenim veikt nevajadzīgus apļus.
Selindžers uzskaita arī galvenos faktorus, kas liecina par labi pabeigtu pirmo sitienu:
- ķermenis ir labi saglabājis līdzsvaru
- ķermeņa svars ir pārnests uz kreiso pusi
- ceļgali saskaras
- jostas sprādze norāda uz mērķi
- nūja ir vērsta pa kreisi no kreisā pleca
- labā roka ir izstiepta un labās plaukstas locītava ir taisna.
