Pat viens atsevišķs slaiss laukumā var sabojāt omu uz ilgu laiku, tomēr praktiski ikkatram golferim biežāk vai retāk nākas to piedzīvot. Ir dažādi padomi, kā tikt galā ar šo problēmu, un katram pašam jāizvērtē, cik tie ir noderīgi praksē.
Viens no galvenajiem faktoriem izsitienā ir ķermeņa pozīcija. Izsitienā ķermenis jānovieto pareizi, īpašu uzmanību pievēršot pleciem. Vēzienā rokas seko pleciem, tādēļ pārāk atvērti vai noslēgti pleci izsitienā izraisīs nepareizu nūjas galvas trāpījumu pa bumbiņu. Atvērtu un noslēgtu plecu dēļ nūjas galva sitiena brīdī nebūs perpendikulāra bumbiņai. Jāpievērš uzmanība arī pareizam muguras noliekuma leņķim. Gan pārāk tāla noliekšanās uz priekšu, gan pārāk taisna mugura rada nevēlamas izmaiņas vēziena plaknē, būtiski palielinot slaisošanas risku.
Speciālisti spriež, ka slaiss īpaši tipisks ir vīriešiem, jo viņi biežāk nekā sievietes sitiena brīdī bieši atstāj draivera galvu nedaudz atvērtu.
Izsitienā bumbiņu nedrīkst novietot par tālu uz priekšu, kā arī atstāt atvirzītu atpakaļ. Pirmajā gadījumā sitiena brīdi pleci būs jau atvērti, otrajā - vēl aizvērti. Jāizvēlas tāda bumbiņas pozīcija, lai brīdī, kad nūjas galva trāpa pa bumbiņu, pleci būtu paralēli mērķa līnijai. Pareizi jāizvērtē nūjas galvas pozīcija, lai tā būtu vērsta tajā virzienā, kur tiešām ir paredzēts raidīt bumbiņu.
Jāpievērš uzmanība nūjas satvērienam. Roku izvietojumā kreisās plaukstas locītavai jāpaliek taisnai, vai arī viegli atliektai uz āru. Slaisošanu veicina uz iekšu ieliekta kreisās plaukstas locītava. Normāli stiprs satvēriens parasti nozīmē arī taisnu kreisās plaukstas locītavu, un nūjas galva būs perpendikulāra bumbiņai. Spēcīga satvēriena gadījumā vairāk uz āru izliekta plaukstas locītava veicinās nūjas galvas aizvēršanos, bet plaukstas ieliekums uz iekšu bieži izraisa nūjas galvas atvērtu pozīciju sitiena brīdī.
