Nav vairs tie laiki, kad Latvijā visi golferi viens otru pazina. Spēlētāju skaitam kļūstot arvien lielākam, ne vienmēr var paspēt iegaumēt klāt nākušās sejas, taču vienā aspektā nekas nav mainījies - joprojām tieši draugi un paziņas ir tie, kas veicina golfa baciļa tālāku izplatību. Taču, kā atzīst "Viesturu" club pro Valdis Liepiņš, par epidēmiju vēl ir pāragri runāt.
Aizvadītajā sezonā radikālu pārmaiņu jauno spēlētāju skaitā nebija, un pieauguma tempi palika aptuveni tādi paši kā vēl gadu iepriekš. Liepiņš lēš, ka Zaļās kartes abos laukumos kopā saņēma ap 120 jaunu spēlētāju. Tas nav mazs skaitlis, tomēr nebūt neliecina par gaidāmo golfa revolūciju.
Vienkāršs, lai arī uz pavasara pusi ne īpaši patīkams veids, kā apzināties iepriekšējā sezonā izlaisto jauno spēlētāju skaitu ir pašu club pro tēriņu līmenis. Ja tagad ir jūtams, ka šogad spēlētāju nebija vairāk kā pirms gada, tad ap februāri būs jāliek paša bērniem cītīgāk gaidīt pavasari, atzina Liepiņš.
Šogad vairākos masu medijos šad un tad parādījās reklāmas ar aicinājumiem atbraukt uz "Viesturiem" un noskaidrot, kas tad īsti ir golfs, taču neviens uz tāda plika āķa neuzķērās. Acīmredzot golfs nav lielveikala prece, lai par to ieinteresētos no rakstītām reklāmām un televīzijas. Savu artavu ir piemetuši arī tikpat nezinošu, toties pēc kompetences lauriem kārojošu rakstītāju stāsti par "karaļu un miljonāru spēli".
Pavisam cita lieta ir spēlējoši draugi un paziņas, kuru ieintriģēti cilvēki izmēģina golfu, un, atklājuši neatvairāmo vilinājumu, tajā arī paliek. Turklāt noteikumi golfā tomēr nav tik vienkārši kā hokejā, kas lielas daļas amerikāņu vērtējumā ir spēle pilnīgi bez nekādas sistēmas.
Ja vēl dažādos kompāniju apmaksātos korporatīvos apmācības pasākumos gadās, ka potenciālais spēlētājs tā arī paliek ārpus golfa, tad neviens no tiem, kas par mācību stundu ir samaksājis 10 latus no savas kabatas, nekur vairs nepazūd, sacīja Liepiņš. Draugi un paziņas golfā ir svarīgi arī tādēļ, lai spētu aprādīt kas un kā notiek laukumā, jo bez mēģināšanas pa īstam golfa garša var neparādīties.
Pagājušajā sezonā arī Zaļo karšu kārotāju skaitā bija vērojama noteikta tendence - "Ozo Golf" vairāk izvēlējās korporatīvi klienti, bet "Viesturos" biežāk bija redzami tie, kas meklēja iespēju ietaupīt uz apmācību garumu un izmaksām, atzina Liepiņš.
Arī Liepiņš uzskata, ka ziemā derētu rīkot treniņus kādā slēgtā telpā, taču pēc eksperimentiem uz savas ādas viņam ir skaidrs, ka kādam par to būtu jāpiemaksā. Lai tādā zālē ienākušais vēlētos trenēties, viņš nedrīkst justies viens un pamests, bet lielāku apmeklējumu var panākt tikai tad, ja treniņzāle būtu tikai viens zobrats no lielās mašīnas. Vajag blakus kafejnīcu, vēl kādas spēles, un tikai tad cilvēki būs gatavi nākt un arī trenēties.
Lielāko problēmu zāles uzturēšanā rada tās apsildīšana. Tā kā vajag ap 150-200 kvadrātmetru telpu ar augstiem griestiem, jārēķinās, ka 200 latu mēnesī aizies par siltumu. Pārējās izmaksas nebūtu tik būtiskas, taču skaidrs, ka šāds projekts var pastāvēt tikai sponsorēšanas ietvaros, jo pats tas sevi nekādā gadījumā neatpelnīs.
