Lētās bumbas pēc tehniskajiem parameriem joprojām nav tik izcilas kā to dārgākās līdzinieces, taču jaunu tehnoloģiju nodrošinātais progress ļauj ekspertiem apgalvot, ka ļoti reti kuram spēlētājam ir vērts papildus tērēties. Zemāka cena mūsdienās nebūt nenozīmē sliktu kvalitāti, un īpaši tas attiecas uz tiem spēlētājiem, kuru prasme pēc globāliem standartiem nesniedzas līdz lielmeistara līmenim.
Mūsdienās 90 procenti no tirgū piedāvātā golfa inventāra sniedz tādas iespējas, ko 90 procenti spēlētāju nemaz nespēj pilnībā izmantot, uzskata USGA tehniskais direktors Frank Thomas. Tādēļ, viņaprāt, lielākajai daļai spēlētāju ir pilnīgi pieņemami un loģiski iegādāties lētākas bumbas, kurās daudz kas jau ir izmantots no dārgāko bumbiņu tehnoloģijām.
Lētāko un dārgāko bumbu kvalitātes atšķirības arvien sarūk, uzskata "Titleist" mārketinga viceprezidents George Shine. Ražotāji norāda, ka vadās pēc pircēju interesēm, un spēlētāju aptaujās par visvēlamāko bumbiņu īpašību min lidojuma tālumu.
Divkomponentu bumbai ir ciets apvalks, kas izgatavots no lētākā sirlīna (syrlin). Dārgākām daudzslāņu bumbām ir uretāna apvalks, kas nav tik izturīgs. Taču top arī mīkstāki sirlīna paveidi, un modernākām lētākām bumbām arī kodoli ir mīkstāki nekā senāk izlaistajiem divkomponentu akmeņiem. Daudzu modeļu izturīgajām distances bumbām tagad ir arī īsajai spēlei piemērota kvalitāte. Ja ne gluži čipošanai, tad pārējiem sitieniem ar dzelžiem tās ir praktiski nevainojamas - tādu vērtējumu izpelnījās "Precept" MC Lady.
Ieguvēji no tehnoloģiju progresa ir visi, un vidusmēra golferis tagad var bez īpašiem izdevumiem spēlēt ar bumbām, kādu pirms nepilniem 20 gadiem nebija pat profesionāļiem, uzskata "Spalding" golfa bumbiņu daļas izpilddirektors Mike Ferris. "Top Flite" XL3000 ir tehnoloģiski pārāka un sniedz mīkstāku bumbas izjūtu nekā "Tour Edition" sērijas bumbiņa, ar kuru Greg Norman 1986. gadā uzvarēja "British Open".
Visi golferi var spēlēt dārgākām bumbām, taču ne visi var izmantot to sniegtās iespējas. Tomēr ticība tam, ka par naudu var uzlabot rezultātu, ir nedziestoša. Vairāk par 35 dolāriem ducī maksājošu bumbiņu noiets pēdējos divos gados ASV pieauga par 60 procentiem, kas ir četras reizes augstāks rādītājs nekā bumbiņām par 25 dolāriem ducī.
Visbiežāk amerikāņi izvēlas "Titleist" Pro V1, lai gan tā ir viena no visdārgākajām bumbiņām. Arī paši "Titleist" speciālisti negribīgi atzīst, ka praksē tālu ne jebkurš spēj izmantot šīs bumbiņas iespējas, un lielākā daļa golferu ar mierīgu sirdi varētu izvēlēties lētākus modeļus.
Pircēji ir gatavi maksāt par visām priekšrocībām, ko dod dārgās bumbiņas, lai arī lielai daļai tas var dot tikai psiholoģisku pārliecību, ka viņš spēlē ar īsto bumbiņu, uzskata tirgotāji. Pat gūstot panākumus ar lētākām bumbiņām, bieži vien spēlētāji vēlāk izvēlas dārgākos modeļus, jo vēlas būt pārliecināti, ka ir izdarījuši visu uzvaras labad.
Taču ekonomiskās klases divkomponentu bumbiņas pēc vidusmēra spēlētāja stieniem lido tālāk un taisnāk. Tādēļ, ja izdodas sevi par to pārliecināt, bumbiņām nav vērts tērēt par daudz.
