Panākumu gūšanai nepietiek ar tehnikas slīpēšanu un īstajām nūjām, jo ne mazāk svarīgs elements ir paša spēlētāja fiziskā kondīcija. Fiziskās sagatavotības treneris golfā Mike Pedersen šajā jomā specializējas jau 30 gadu, konsultējot arī profesionālus golferus, un viņš atgādina, ka laba fiziskā forma ļauj ne tikai komfortablāk justies, bet arī samazina traumu risku.
Fiziskās kondīcijas uzlabošana neatkarīgi no spēlētāja vecuma, dzimuma un meistarības līmeņa ļauj sasniegt labākus rezultātus. Neapšaubāmi ir vērtīgi uzklausīt pro padomus vēziena pilnveidošanai, taču bez nepieciešamajiem muskuļu un saišu stiprināšanas, kā arī iestiepšanas vingrinājumiem, apmācība dos pieticīgākus rezultātus. Jo vājāka ir spēlētāja fiziskā forma, jo lielāks kļūst risks gūt traumas no aizraušanās ar ilgām nodarbībām treniņlaukumā un arī spēlē.
Labāka forma ļauj iegūt lielāku sitiena distanci ar mazāku piepūli, kas attiecīgi ļauj labāk kontrolēt bumbu, norādīja Pedersen. Tas savukārt paver iespēju panākt labākus rezultātus un gūt lielāku prieku no spēles. Labāka fiziskā forma laukumā ne tikai ļauj ilgāk saglabāt spēkus un neļauties pagurumam, bet arī ļaus garīgi koncentrēties visu 18 bedrīšu izspēlei.
Pedersen iesaka pirms treniņu uzsākšanas izvērtēt pašreizējo fiziskās formas līmeni. Ja kādu laiku fiziskās formas labā nekas nav darīts, soli uz priekšu ļaus spert vismaz 15 minūšu ilga fiziska darbošanās 2-3 reizes nedēļā. Slodzes šķiet nelielas, taču Pederesen brīdina nekrist neapdomīgās galējībās, it īpaši, ja sasniegts 30 gadu vecums, vai bijušas nopietnākas traumas.
Pēc aprašanas ar mazākām slodzēm var pāriet uz 45 minūšu treniņiem 3-5 dienas nedēļā, izmantojot skrejceliņu, divriteņa vai airēšanas trenažieri. Nozīmīgs rādītājs ir svīšana - ja nerodas sviedri, ar šādu slodzi nepietiek, lai uzlabotu sirds un asinsvadu kondīciju.
Lai golfa laukumā justos brīvāk, ļoti būtiski ir uzlabot sirds asinsvadu sistēmas darbību, un ar golfa spēli vien tam ir par maz. Pedersen mudina izmantot tādas vienkārši pieejamas iespējas kā soļošanu, skriešanu un kāpšanu pa kāpnēm.
Būtisks faktors vēziena uzlabošanai ir ķermeņa lokanums. Ja kādā locītavā, it īpaši plecos, muguras lejasdaļā vai gurnos, kustību spēja ir ierobežota, mehāniski sarežģījas vēziena izpildīšana. Līdz ar to pasliktinās sitiena kvalitāte, kas nešaubīgi ietekmēs rezultātu.
Ķermeņa lokanības uzturēšanai nepietiek ar pāris nūjas vēzieniem pirms sitiena spēles laikā. Pedersen atgādina, ka, gadiem ritot, zūd cīpslu, saišu un arī muskuļu elastīgums. Tādēļ pirms iestiepšanas vingrinājumu veikšanas ar viegliem vingrinājumiem jāiesildās 5-10 minūtes. Tas paaugstina ķermeņa temperatūru un ļauj ar mazāku traumu risku muskuļiem brīvāk stiepties un sarauties.
Kā arī daudzās citās jomās būtiska ir profesionāļu attieksme. Piemēram, Nick Faldo uzsver, ka golfā izšķiroša nozīme ir līdzsvara izjūtai, un to var panākt tikai ar labu fizisko stāvokli. Vēzienā ķermeņa augšdaļai jāspēj griezties, neraugoties uz ķermeņa apakšdaļas pretestību. Tātad jābūt spēcīgām kājām un lokanam rumpim, atzina Faldo.
Speciālisti iesaka ar veselīgu skepsi lasīt golfa žurnālu sadaļas par brīnumainajiem vingrinājumu kompleksiem, kas ātri dod fantastiskus rezultātus. Galvenais, pirmkārt, tomēr ir apzināties savu ķermeni un izprast, kas tam vajadzīgs. Speciālistu konsultācijas palīdz ietaupīt laiku, taču lietderīgi ir arī pārliecināties, vai viņiem ir nojausma par golfa specifiku. Pedersen iesaka neaizmirst golfera fiziskās sagatavotības stūrakmeņus - muskuļu un saišu iestiepšanu, stiprināšanu, kā arī pastaigas un skriešanu.
