Golfu tradicionāli pieskaita sporta veidiem, kuros nepieciešama mērena fiziskā aktivitāte, tomēr tas nenozīmē, ka nebūtu jārēķinās ar iespējamām traumām. Arī pašu mājās beidzot ievērojami pieaug gados ļoti jaunu golferu skaits, un tieši viņu veselībai pēc sporta mediķu domām ir jāseko īpaši rūpīgi. Golfs, protams, nav tik traumatisks kā kalnu slēpošana, taču nepiedomājot var būt nepatīkamas sekas.
Augstākā ranga profesionālajās līgās arvien papildinoties gados jaunu un pievilcīgu spēlētāju skaitam, golfa tēls pasaulē ir kļuvis pievilcīgs arī jauniešiem un bērniem. Tomēr organisma attīstības un nobriešanas laikā ir nepieciešams pievērst īpašu uzmanību treniņu metodikai un novērst hronisku savainojumu rašanās iespēju, uzskata viens no golfa veterāniem Greg Norman. Viņš mudina nepaļauties uz pieņēmumu, ka jaunajiem viss sadzīst ātrāk, jo nopietnāks savainojums var ne tikai traucēt spēlēt, bet arī radīt ilgtermiņa veselības problēmas.
Par pirmo nosacījumu, lai izvairītos no traumām, Norman min muskuļu un saišu iestiepšanu pirms spēles. Tas vienlaicīgi, gan ievērojami samazinās traumu iespēju, gan pavērs iespēju sasniegt labāku rezultātu.
Lai izvairītos no traumām, golfā būtiska nozīme ir rumpja stabilitātei. Savienojot ķermeņa augšdaļu un apakšdaļu, tam jābūt pietiekami spēcīgam, lai stabilizētu vēziena spēka radīto slodzi. Jaunajai paaudzei lielākais risks iedzīvoties savainojumos ir straujas augšanas periodā. Pēc mediķu novērojumiem tieši tad ir vērojama nestabila stāja, turklāt liela slodze tiek muguras lejasdaļas un gurnu muskuļiem, bet vēdera muskulatūra ir pavāja.
Lai kompensētu pārejošās disproporcijas, pusaudži neviļus var censties veikt kompensējošas kustības, kas palielina traumu gūšanas iespēju. Biežāk savainojumi aprobežojas ar sastiepumiem un pārslodzes veicinātiem iekaisumiem, taču nelabvēlīgākā situācijā var gadīties arī mugurkaula disku traumas un nobīdes.
Īpašas augošiem cilvēkiem piemērotas treniņu metodikas iesaka ievērot līdz 20 gadu vecumam, it īpaši uzmanoties straujās augšanas periodā. Ja tomēr gadījies iedzīvoties traumā, rehabilitācijas periodā ieteicams ieklausīties sporta mediķu padomos, lai nostiprinātu ķermeņa vārīgākās vietas. Nepieciešamības gadījumā dažkārt uz brīdi spēlēšana jāliek pie malas.
Pusaudžu gados muskuļi visbiežāk neattīstās tik strauji kā kauli, tādēļ jo svarīgāk šajā periodā ir trenēt lokanību, kas ļaus iztikt bez pēkšņiem nepatīkamiem pārsteigumiem, atgādina ārsti.
